Strahovanie

Strahovanie

Latvijas Universit?te

Ekonomikas un Vad?bas Fakult?te

Finansu instit?ts

Kursa darbs

Apdro?in??an?

Apdro?in??anas veidi Latvij?.

R?ga

2000

Saturs.

Ievads 3

Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te 4

1. Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana) 8

1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas

oblig?t? apdro?in??ana [2;1]. 8

1.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?

apdro?in??ana. 9

1.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?. 10

1.4. Za??s kartes. 11

1.5.Uz??muma apdro?in??ana. 12

1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana. 13

2. Dz?v?bas apdro?in??anas tirgus 14

2.1. Vesel?bas apdro?in??ana. 15

2.2. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana. 16

2.3. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana. 17

2.4. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana. 17

3. ?pa?uma apdro?in??ana 19

3.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana. 21

3.1.1. ?ku apdro?in??ana 21

3.1.2. Mantas apdro?in??ana. 22

3.1.3. M?jdz?vnieku apdro?in??ana. 22

Secin?jumi un priek?likumi. 24

Izmantojam?s literat?ras saraksts. 25

Pielikumi 26

Ievads

Kursa darba temats ir ”Apdro?in??anas veidi Latvij?”. ??s temats ir

izv?l?ts, jo autore v?l?jas vair?k uzzin?t par apdro?in??anas sabiedr?b?m,

to pied?v?tiem pakalpojumiem un pr?mijam. Lai b?tu iesp?jams to uzzin?t, ir

j?izskata likumdo?anas normat?vie akti, noteikumi, apr??inu metodes.

Darba m?r?is ir p?t?t apdro?in??anas sabedr?bu darb?bu ped?jos gados un lai

sasniegtu ?o m?r?i darb? tiek apskat?ti ??di uzdevumi:

1. p?t?t apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?tos pakalpojumus;

2. p?t?t pr?mijas apr??in??anas metodes;

3. analiz?t apdro?in??anas sabiedr?bu darb?bu;

4. izdar?t secen?jumus un priek?likumus.

Darba apjoma ierobe?ojuma d?? nav iesp?jams izp?t?t visas apdro?in??anas

pied?v?t?s iesp?jas, t?d?? tiks p?t?ti atsevi??i apdro?in??anas veidi, kuri

ir atlas?ti p?c autora izv?les.

Kursa darbs ietver 3 da?as:

1. apdro?in??anas formas, to raksturojums, tendences, aktu?lit?te;

2. nedz?v?bu apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana)

3. dz?v?bas apdro?in??anas tirgus.

Pla??ik ir skat?ta p?d?ja gada statistika, jo t? ir b?tisk?ka un

svar?g?ka.

Izmantojam? literat?ra apkopo p?d?ja gada datus, jo no t?s var ieg?t daudz

interesantas un lietder?gas inform?cijas.

Atsauces piem?rotas p?c ??das metodes:

[numurs literat?ras sarakst?; noda?a / lapaspuses numurs].

Sa?sin?jumi:

AAS – apdro?in??anas akciju sabiedr?ba,

OCTA - sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas

oblig?t? apdro?in??ana,

CTA – transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?

apdro?in??ana.

Da?iem nepublic?tiem datiem netiks dotas atsauces.

Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te

Kopum?, v?rt?jot Latvijas apdro?in??anas tirgu p?d?jos gados var

teikt, ka tirgus turpina augt un sagaid?ms, ka ?? tendence tuv?ko gadu

laik? turpin?sies. Tirgus savu pies?tin?jumu v?l nav sasniedzis, ?pa?i tas

attiecin?ms uz dz?v?bas jeb uzkr?jo?o apdro?in??anu. Bez tam, komp?niju

skaits p?d?jo 2-3 gadu laik? praktiski bijis nemain?gs, kas ?auj tirgu

uzskat?t par sam?r? stabilu. Tom?r j??em v?r?, ka ES direkt?vas nosaka, ka

sabiedr?b?m var atv?rt fili?les un veikt apdro?in??anu citas dal?bvalsts

teritorij? bez sevi??as komp?nijas ar no??irtu kapit?lu izveido?anas. Tas

neap?aub?mi n?kotn? veicin?s ?rvalstu apdro?in?t?ju aktivit?tes Latvij?.

1999.gads Latvijas tirg? ir bijis sam?r? neitr?ls, savuk?rt 1998.gad?

Latvijas apdro?in??anas tirg? ir notiku?i vair?ki b?tiski notikumi. Ar

1.septembri st?j?s sp?k? likums Par apdro?in??anas sabiedr?b?m un to

uzraudz?bu, k? ar? likums Par apdro?in??anas l?gumu. Min?tie likumi un

saska?? ar tiem pie?emtie Ministru kabineta noteikumi sekm?s apdro?in??anas

tirgus t?l?ku att?st?bu un sak?rto?anu, k? ar? preciz?s apdro?in??anas

sabiedr?bu un apdro?in?juma ??m?ja savstarp?j?s attiec?bas. 1998.gada

1.j?lij? piln? apm?r? st?j?s sp?k? likums Par priv?tajiem pensiju fondiem

un Apdro?in??anas Uzraudz?bas inspekcija uzs?ka ?o fondu licenc??anu.

B?tisks notikums bija Latvijas Satiksmes biroja uz?em?ana Eiropas Za?o

kar?u sist?m?. Satiksmes birojs uzs?ka divpus?jo l?gumu nosl?g?anu ar Za?o

kar?u sist?mas dal?bvalst?m, kas turpm?k Latvijas apdro?in??anas

sabiedr?b?m ?aus nosl?gt starptautiskos sauszemes transportl?dzek?u

?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s apdro?in??anas l?gumus.

Latvij? pirm?s priv?t?s apdro?in??anas sabiedr?bas tika izveidotas

1991.gad?. Kop? t? laika apdro?in??anas tirgus ir iev?rojami stabiliz?jies

un izaudzis gan kvantitat?vi, gan kvalitat?vi, k??stot klientiem daudz

pievilc?g?ks.

?obr?d Latvijas apdro?in??anas sabiedr?bas ir sp?j?gas uz??m?jiem un

priv?tperson?m pied?v?t vispla??ko, Eiropas standartiem atbilsto?u

apdro?in??anas pakalpojumu spektru. Latvijas izdev?gais ?eogr?fiskais

st?voklis veicina tranz?tp?rvad?jumu att?st?bu, t?d?? daudzi apdro?in?t?ji

?pa?u uzman?bu velta t?du apdro?in??anas veidu izstr?dei, kuri savienotu

Eiropas apdro?in??anas trad?cijas ar uz??m?jdarb?bas un finansu tirgus

?patn?b?m Latvij?.

Apdro?in??ana ir valsts ekonomikas b?tiska sast?vda?a, kura ir

pak?auta piepras?juma-pied?v?juma likumsakar?b?m. Piepras?jumu p?c

apdro?in??anas pakalpojumiem ?obr?d negat?vi ietekm? iedz?vot?ju zem?

maks?tsp?ja un nepietiekam? inform?t?ba par apdro?in??anas sabiedr?bu

pied?v?to pakalpojumu priek?roc?b?m. Tom?r p?d?jo gadu rezult?ti liecina

par ekonomikas atvese?o?anos un apdro?in??anas sektora att?st?bu.

Ir ?oti svar?gi pan?kt to, lai sabiedr?ba saprastu ka apdro?in??anas

bizness da??ji nosaka sabiedr?bas stabilit?ti un tas ir atkar?gs ne tikai

no iedz?vot?ju maks?tsp?jas, bet ar? no likumdo?anas un kontrol?jo?o

strukt?ru darba. Apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu kl?sts aug

no gada uz gadu un klientiem tiek pied?v?tas visda??d?k?s iesp?jas,

visda??d?kaj?s jom?s k? var apdro?in?t visus nepiecie?amos objektus.

Par apdro?in??anas objektu var b?t:

1. fizisko vai juridisko personu ?pa?ums;

2. fizisko vai juridisko personu mantisk?s ties?bas, intereses, saist?bas;

3. fizisko vai juridisko personu nemantisk?s ties?bas, intereses,

saist?bas;

4. fizisko personu dz?v?ba un vesel?ba.

Apdro?in?juma ??m?ja pr?mijas apjoms atkar?gs no apdro?in??anas veida,

summas, riska pak?pes un apdro?in??anas ilguma. Pr?mijai j?b?t t?dai, lai

t? segtu:

1. apdro?in??anas darb?bas laik? iesp?jam?s atl?dz?bas izmaksas;

2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedz?tiem gad?jumiem, ja j?izmaks?

apdro?in??anas atl?dz?ba p?c ilg?ka laika;

3. apdro?in??anas sabiedr?bas izdevumus alg?m, rekl?mai, ofisa uztur??anai

un pe??as nodro?in??anai.

R??inot pr?mijas, ?em v?r? ??dus faktorus:

1. infl?ciju, jo naudas v?rt?ba main?s un no ?odien iemaks?taj?m pr?mij?m

n?kotn? vajadz?s izmaks?t apdro?in??anas atl?dz?bas;

2. procentu likmes;

3. izdevumus;

4. konkurenci (bie?i vien, lai palielin?tu klientu skaitu, apdro?in??anas

sabiedr?bai j?samazina pr?miju lielums).

Lai nodarboties ar apdro?in??anas uz??m?jdarb?bu ir nepiecie?ama licence,

ko izsniedz “APDRO?IN??ANAS UZRAUDZ?BAS INSPEKCIJA”. Licenci izsniedz uz

nenoteiktu laiku un katram atsevi?kam apdro?in??anas veidam. 1. pielikum?

redzams k?das licences ir izsniegtas Latvijas apdro?in??anas sabiedr?b?m.

Apdro?in??anas tirg? dr?kst nodarboties vai ar nedz?v?bas apdro?in??anu vai

ar dz?v?bas apdro?in??anu (vajag izv?l?ties kaut ko vienu).

Personu apdro?in??anas veidi ir dz?v?bas apdro?in??ana, nelaimes gad?jumu

apdro?in??ana un vesel?bas apdro?in??ana.

Apdro?inoties, apdro?in?juma ??m?js aizpilda l?gumu

Lai paaugstin?tu dro??bu l?gumos ir j?paredz:

1. sabiedr?bas ties?bas,

2. j?izsl?dz t?s slim?bas, kuras nevar iz?rst?t vai kuras ir gr?ti

iz?rst?jamas,

3. stingr?kus noteikumus polises tur?t?jam,

4. j?defin? prec?zi k?dos gad?jumos tiks sa?emta atl?dz?ba,

5. p?rapdro?in?t parakst?tos l?gumus.

Nelaimes gad?jumu un saslim?anas gad?jumos nosakot pr?mijas lielumu

?em v?r?:

1. ekonomisko valsts st?vokli,

2. m?rketinga strat??iju.

3. statistikas datus,

4. polises tur?t?ja ien?kumus,

5. str?d?jo?o un bezdarbnieku st?vokli,

6. vesel?bas st?vokli.

Liel?ks risks, liel?ka varb?t?ba saslimt, liel?ks pr?mijas apjoms.

Klients aizpildot l?gumu sniedz ??da veida inform?ciju [9; 6]:

1. v?rds, uzv?rds,

2. vecums, dzimums,

3. l?guma veids,

4. pr?mija,

5. alkohola lieto?anas, p?p??anas paradumi,

6. klienta ?rsta adrese,

7. slim?bu v?sture, pa?reiz?jais st?voklis,

8. ?imenes slim?bu v?sture.

Apr??inot pr?miju ir j??em v?r? ne tikai attiec?gaj? noda?? piemin?tie

faktori, bet ar? citu apdro?in??anas sabiedr?bu izstr?d?t? apr??inu

sist?ma, klientu piesaist??anas veidi. Zinot vair?k inform?cijas par cit?m

sabiedr?b?m, uz??mums ir konkur?tsp?j?g?ks. Svar?gi ar? savlaic?ji veidot

uzkr?jumus un rezerves lai pasarg?tu uz??mumu no neparedz?tiem zaud?jumiem.

Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana)

Pr?mijas veidi nedz?v?bas apdro?in??an?: viens no viegl?k apr??in?miem

veidiem ir riska pr?mija. Riska pr?mija ir iemaksa, kura nosedz tikai

sagaid?m?s izmaksas. Riska pr?mija neietver izdevumus, komisijas naudu.

Riska pr?mija = sagaid?mais pieteikumu bie?ums * sagaid?m?s izmaksas

uz 1 pieteikumu.

Pr?miju nosaka ?emot v?r? iepriek??jo gadu statistikas datus.

Pieteikumu bie?umu nosaka:

|iepriek??j? gada pieteikumu |

|skaits |

|iepriek??j? gada poli?u skaits |

Pr?mijas likmes noteik?ana balst?s uz datu un faktu anal?zi, it ?pa?i

pag?tnes l?gumos noteikto pr?miju lielumu un to lielumu ietekm?jo?iem

faktoriem [9; 10].

Ja dati ir neprec?zi un neatbilsto?i, tad apr??in?t?s pr?mijas b?s

nepareizas. Piem?ram, ja pr?mijas lielums b?s noteikts p?r?k liels, tad

sabiedr?ba var zaud?t savu apdro?in??anas tirgus da?u, pazaud?t klientus.

Pe??a samazin?sies. Var rasties zaud?jumi, ja uz??mums nenosl?gs pietiekami

daudz l?gumu, lai segtu vismaz past?v?g?s izmaksas.

Ja pr?mijas lielums ir p?r?k zems, tad pe??a samazin?sies, rad?sies lieli

zaud?jumi, netiks segtas past?v?g?s izmaksas. Lai izvair?tos no t?, tad ir

j?b?t attiec?gaj?m cenu noteik?anas metod?m un prec?zai, pareizai datu

ievad??anas sist?mai, a?entu pieredzei. Tikai t?das pras?bas var garant?t

pareizu pr?miju noteik?anu ar? n?kotn?.

Latvijas nedz?v?bas tirgus att?st?bu ped?jos ?etros gados var redz?t 2.

pielikum?.

1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas

oblig?t? apdro?in??ana [2;1].

Apdro?in?juma n?m?js ir transportl?dzek?a ?pa?nieks vai likum?gs t?

lietot?js. L?gumu sl?dz ar jebkuru r?c?bsp?j?gu personu. L?gumu var nosl?gt

no 15 dien?m l?dz 1 gadam vai uz p?ris dien?m.

Pr?miju nosaka atkar?b? no transportl?dzek?a veida, tipa, pieder?bas,

lieto?anas m?r?a, transportl?dzek?a piln?s masas.

Apdro?ina pret ??da veida riskiem:

1. ce?u satiksmes negad?jumiem,

2. vesel?bai nodar?tiem zaud?jumiem cietu?ai personai,

3. mantas zaud?jumiem,

4. videi nodar?tiem zaud?jumiem.

Apdro?in??anas pr?miju lielumu noteik?anas faktori:

1. Apdro?in??anas pr?miju samazina l?dz 50%, ja apdro?in??ana bijusi sp?k?

12 m?ne?us pirms l?guma sl?g?anas un ?aj? laik? ?pa?nieks neizrais?ja

ce?u satiksmes negad?jumu.

2. Apdro?in??anas pr?miju samazina par 40 % inval?diem. Pr?miju

samazin?jums nedr?kst p?rsniegt 50 % no apdro?in??anas pr?mijas lieluma.

3. Pr?miju palielina par 200 %, ja p?d?jos 12 m?ne?os pirms jauna l?guma

sl?g?anas transportl?dzek?a ?pa?nieks izrais?jis kaut vienu ce?u

satiksmes negad?jumu,

4. par 300%, ja izrais?jis negad?jumu apreibino?u vielu iespaid?.

Apdro?in??anas sabiedr?ba atl?dzina zaud?jumus, kuri nodar?ti tre?ajai

personai limita robe??s, p?r?jo sedz negad?juma izrais?t?js.

Apdro?in??anas sabiedr?ba sedz vesel?bai nodar?tos zaud?jumus ??dos

apm?ros:

1. par cietu?? ?rst??anu un p?rejo?u darbnesp?ju sedz l?dz 2000 Ls par

katru personu;

2. par darbnesp?ju palieko?u zudumu ar atbild?bas limitu pensij?m l?dz 400

Ls katrai personai;

3. sakar? ar n?vi 400 Ls, atbild?bas limitu pensij?m 400 Ls par

apg?d?jamajiem.

Sabiedr?bu izmaks?t?s atl?dz?bas par cietu?? vesel?bai nodar?tajiem

zaud?jumiem ir maz.

1.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?

apdro?in??ana.

Notiekot negad?jumam, kuros zaud?jumi p?rsniedz oblig?t?s

apdro?in??anas atbild?bas limitu, personai neb?s j?atmaks? virslimits.

Klients pats var izv?l?ties apdro?in??anas atbild?bas limitu, k? ar?

periodu uz k?du nosl?gt l?gumu.

Apdro?in??anas riski: [18;1]

1. ce?u satiksmes negad?jums – nobraucot no ce?a, apg??oties, kr?tot ,

iebraucot bedr?;

2. dabas katastrofa – atl?dzina zaud?jumus transporta l?dzeklim, kam

zaud?jumi ir rad?ju?ies no zibens, v?tras, krusas, pl?du, akme?u

nogruvumu darb?bas.

3. ugunsgr?ks,

4. vand?lisms,

5. z?dz?ba.

?oti izdev?gi ir tas, ka l?gumu var p?rre?istr?t uz jaun? ?pa?nieka v?rdu,

saglab?jot iepriek??j? ?pa?nieka ties?bas, kas nav at?auts OCTA.

Apdro?in??ana darbojas Latvijas teritorij? vai ?rpus t?s.

Atl?dz?bas veidi:

1. tranaportl?dzek?a aizvieto?ana,

2. remontu darbu apmaksa,

3. naudas samaksa.

Apdro?in??anas sabiedr?ba nosaka maksim?lo limitu, par k?du t? ir ar

mieru apdro?in?t, piem. AAS BALTAI maksimali pie?auts limits ir 500 000 Ls.

1.1. tabula

Atbild?bas limits atkar?b? no iemaks?tas apdro?in??anas pr?mijas AAS

BALTA

|Apdro?in??anas pr?mijas |

|Transportl?dzek?a|Atbild?bas |1 m?nesis |Katrs n?k. |1 gads |

|veids |limits | |m?nesis | |

|Vieglie |2000 | | |25 |

|automob??i | | | | |

| |5000 | | |55 |

| |10000 |15 |6 |75 |

| |50000 |18 |7.2 |90 |

| |500000 |24 |9.6 |120 |

Atbild?bas limits tiek pied?v?ts papildus oblig?tajai apdro?in??anai.

Piem?ram, klients apdro?in?jies uz 1 gadu, iemaks?jot apdro?in??anas

pr?miju 25 Ls v?rt?b?, vi?a viet? sedz izdevumus, kuri nep?rsniedz 2000 Ls,

iepriek? sedzot oblig?to apdro?in??anas limitu. Pr?miju likmes main?sies

atkar?b? no AAS.

1.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?.

Vad?t?ja un pasa?ieru apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem paredz

atl?dz?bu izmaksu sakar? ar nelaimes gad?jumu - p?k??u, negaid?tu, no

apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas apdro?in?tajai

personai rad?jis miesas boj?jumus br?d?, kad t? ir atradusies polis?

nor?d?taj? transporta l?dzekl?.

Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in??anu nelaimes gad?jumiem

un to rad?taj?m sek?m (apdro?in?t?s personas n?ve, ?erme?a locek?a zudums,

p?rejo?a darbnesp?ja utt.), ietverot nelaimes gad?juma rad?to medic?nisko

izdevumu apdro?in??anu.

Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties apdro?in?juma summas apm?ru, no

kuras, iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, saska?? ar atl?dz?bas

noteik?anas tabulu procentu?li tiks noteikta apdro?in??anas atl?dz?ba. Ja

nelaimes gad?juma sekas nav nor?d?tas atl?dz?bas noteik?anas tabul?, tad

atl?dz?ba tiek apr??in?ta p?c p?rejo?as piln?gas darbnesp?jas perioda

ilguma, kuras c?lonis ir nelaimes gad?jums.

Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties personu skaitu, kas tiks

apdro?in?ti nelaimes gad?jumam, konkr?t? transporta l?dzekl?. Apdro?in?juma

summu (maksim?lo atbild?bas apm?ru), no kuras procentu?li tiek apr??in?ta

apdro?in??anas atl?dz?ba, var izv?l?ties robe??s no 500Ls l?dz 25 000 Ls.

Apdro?in??anas pr?mija ir atkar?ga no klienta izv?l?t?s apdro?in?juma

summas (maksim?l? atbild?bas apm?ra), k? ar? no personu skaita, kuras tiek

apdro?in?tas.

Nelaimes gad?jums – noz?m? p?k??u, negaid?tu, neparedz?tu, no

apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas rada miesas

boj?jumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplic?ties

ar satricin?jumu, me???jumu, l?zumu utt..

1.4. Za??s kartes.

Za?? karte ir starptautisks civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s

apdro?in??anas l?gums, ko nosl?dz Latvijas Republikas re?istr?ta

transpotrl?dzek?a ?pa?nieks valst?, kur? ir izveidota OCTA sist?ma un kura

ir Za?as kartes sist?mas dal?bvalsts kop? 1998. gada 1. j?lija [7;4].

Past?v divu veidu Latvijas Za??s kartes:

1. Za?? karte, kas ir sp?k? tikai Za??s kartes sist?mas dal?bvalst?s, bet

nav sp?k? Latvij?. Minim?lais apdro?in??anas periods ir 15 dienas. Tas ir

izdev?gi tiem klientiem , kuri ?rzem?s uzturas neilgu laiku;

2. Za?? karte, kas ir sp?k? dal?bvalst?s un Latvij?. Paredz?tas iev?rojamas

atlaides, ja l?gums nosl?gts uz laiku ilg?ku par 3 m?ne?iem. ??da veida

za??s kartes ir izdev?gas, ja ir daudzk?rt j????rso Latvijas robe?a.

Za?? karte ir motoriz?t? transporta l?dzek?a vad?t?ja civiltiesisk?s

atbild?bas apdro?in??anas polise. T? ir vad?t?ja atbild?bas apdro?in??ana

par citai personai vai t?s mantai nodar?to kait?jumu. a ?rvalst?s ir radies

ce?u satiksmes negad?jums, tad zaud?jumus apr??ina un atl?dzina t?s Za??s

kartes dal?bvalsts, kur? tas ir noticis.

1.2. tabula

Za??s kartes tarifi (Ls), kas der?gi ?rpus Latvijas robe??m

| |15 dienas |1 m?nesis |7 m?ne?i |1 gads |

|1. |Vieglie automob., |23 |35 |165 |265 |

| |kravas ma??nas, | | | | |

| |mikroautobusi | | | | |

|2. |autobusi, |65 |105 |455 |705 |

| |mikroautobusi (virs 9| | | | |

| |pasa?. viet?m) | | | | |

|3. |kravas ma??nas (virs |30 |40 |216 |346 |

| |3500 kg) | | | | |

?ie dati attiec?s uz 1998 gadu. No tabulas var secin?t, ka tarifi ir

augsti, ja ?em v?r? apst?kli, ka ?rzem?s ir stingras pras?bas, apdro?ina

liel?s naudas summ?s k? ar? atl?dz?bas ir lielas sal?dzin?jum? ar Latviju.

1.5.Uz??muma apdro?in??ana.

Iesp?jams apdro?in?t gan uzn?mumam piedero??s ?kas, pamatl?dzek?us,

ra?o?anas l?dzek?us, remonta izdevumus. [8; 77]

Ja grib apdro?in?t ?kas un b?ves, tad var ?emt v?r? ieguld?jumus

telpu remont?, iek?telpu apdar?. Maks?jumu nosaka no ?kas tipa, tehnisk?

st?vok?a, signaliz?cijas, ugunsdro??bas sist?m?m.

Uz??mumi parasti apdro?in?s bilances v?rt?b?; re?li t? nesedz visus

radu?os zaud?jumus, t?p?c iesaka apdro?in?ties uz??muma atjauno?anas

v?rt?b?. Apdro?in??anas pr?mija atkar?ga no apdro?in?juma summas, riskiem,

l?dzek?u v?rt?bas. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek izmaks?ta t?d? apm?r? k?ds

ir nepiecie?ams, lai veiktu atjauno?anas darbus.

Ja uz??mums nodarbojas ar b?vniec?bu, tad tas var apdro?in?t

b?vlaukuma iek?rtas, tehniku, b?vdarbus. Ja veic b?vdarbus, tad procesam

piem?ro visu risku apdro?in??anas polisi, kas ietver apdro?in??anos pret

dabas stihij?m, uguns nodar?tajiem kait?jumiem, z?dz?bu, neuzman?bas sek?m

b?vdarbu veik?anas laik?. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek apr??in?ta t?mes

v?rt?b?, lai atk?rtoti veiktu tos b?vdarbus, kuriem nodar?ti zaud?jumi un

atjaunotu zudu?o.

Apdro?in??an? v?lams iek?aut apdro?in??anu pret ugunsgr?kiem, jo p?c

statistikas datiem ugunsgr?ki ir visbie??k notiku?i ra?o?anas ?k?s,

dz?vojamos sektoros. Aizdeg?an?s iemesli ir sekojo?i – elektroniskie,

neuzman?ga apie?an?s ar uguni, ?aunpr?t?ga dedzin??ana.

Daudzi uz??mumi, kuriem ir lieli ra?o?anas cehi un kuri nodarbojas ar

ra?o?anu ir izdev?gi izmantot komplekso apdro?in??anas polisi.

1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana.

Uz??m?jiem tiek pied?v?ts papildus ?pa?uma apdro?in??anai

apdro?in?ties pret ?pa?uma apdro?in??anas risku izrais?tiem zaud?jumiem

uz??muma pe???, kas radu?ies uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas period?, t. sk.

apdro?in?t?js sedz ?aj? period? izmaks?t?s darbinieku algas un uz??muma

past?v?g?s izmaksas. ?? apdro?in??ana paredz zaud?jumu atl?dz?bu l?dz

uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas perioda beig?m, t.i., piln?gai

uz??m?jdarb?bas atjauno?anai vai l?dz polis? noteiktam termi?am, atkar?b?

no t?, kur? notikums iest?jas pirmais. Oblig?ta pras?ba pie uz??m?jdarb?bas

p?rtrauk?anas apdro?in??anas ir ?pa?uma apdro?in??ana. ??s apdro?in??anas

izpratn? sekojo?as ?pa?uma apdro?in??anas risku grupas var izrais?t

uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anu: ugunsgr?ka rad?tie boj?jumi, v?tras, krusas,

pl?du rad?tie zaud?jumi, in?enierkomunik?ciju av?rijas, ?dens rad?tie

boj?jumi, z?dz?ba un laup??ana. Apdro?in?juma summa tiek apr??in?ta, izejot

no eso?ajiem finansu datiem, ?emot v?r? uz??muma att?st?bas tendences un

Страницы: 1, 2