Влияние автотранспорта на человека

Влияние автотранспорта на человека

R?n??u vidusskola

[pic]

Autotransporta atra?oto g?zu un trok??a ietekme uz cilv?ka vesel?bu

Autors: Rom?ns V?veris

Darba vad?t?ja: Olga Mar?enko

pedago?ijas ma?istre,

?eogr?fijas skolot?ja

R?ga

2004

Saturs

Ievads......................................................................

...............................3

1.Tehnosf?ra – jauns vides apdz?vot?bas tips

(veids).............................4

1.1.Autotransporta atra?oto g?zu pies?r?ojums

atmosf?r?....................5

1.2.Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j?

vid?.......................9

2.Atra?oto izpl?des g?zu ietekme uz cilv?ka

vesel?bu..........................11

2.1.Trok??a ietekme uz

cilv?ku.............................................................13

3.Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo

st?vokli......................15

Nobeigums...................................................................

..........................25

Izmantot?

literat?ra..................................................................

..............26

Anot?cija...................................................................

.............................27

Annotation ………………………………………………………….....28

Аннотация…………………………………………………………….29

Pielikumi...................................................................

..............................30

Ievads

Ikviens cilv?ks ir apk?rt?j?s pasaules sast?vda?a. ?aj? pasaul?

cilv?ks un apk?rt?j? vide veido nep?rtrauktas darb?bas sist?mu: „ cilv?ks

apdz?vot? vide”. Darbojoties ?aj? sist?m?, cilv?ks nep?rtraukti risina

vismaz divus uzdevumus:

. Savu fiziolo?isko sp?ju nodro?in??anu

. Izdz?vo?anas uzlabo?anas komfortu

Patst?v?g? c??? par savu eksistenci, diem??l, novedu?as cilv?ku pie

noz?m?gas t? ietekmes uz apk?rt?jo vidi, p?rv?r?ot visu dz?vo tehnosfer?,

kas ir vides apdz?vot?bas jauns tips. Vienlaikus ar cilveka pr?tu un rok?m

rad?t? tehnosf?ra, kuras uzdevums ir maksim?li apmierin?t t?s vajadz?bas

p?c dro??bas un komforta, daudzk?rt nav attaisnojusi cilv?ku cer?bas.

Modern?s pasaules m?sdienu cilv?ki s?k aizsarg?ties no antropog?n?m

briesm?m. ??s briesmas atmosf?r? tiek noteiktas p?c toksisko vielu

daudzuma, kuras atmosf?r? izdala autotransports, bez kura nav iedom?jama

m?sdienu cilv?ka eksistence. Ja atra?ot?s g?zes uz cilv?ku iedarbojas

netie?? ce??, tad troksnis, kuru rada autotransports, ir vistie??kais

uzbudin?t?js, tas noved cilv?ku pie dzirdes zuduma un nervu sist?mas

sabrukuma.

P?t?juma objekts:

. Tehnog?n? faktora izcelsme

. Autotransporta rad?t?js: troksnis un atra?ot?s g?zes

P?t?juma priek?mets: tehnog?no faktoru izcelsmes kait?g? ietekme uz

cilv?ka vesel?bu

P?t?juma m?r?is: noteikt autotransporta ietekmes l?meni uz cilv?ku

vesel?bu, kuri dz?vo noz?m?gu autoce?u tuvum?

Hipot?ze: Jo tuv?k cilv?ks dz?vo intens?vas autotransporta ce?u

kust?bas tuvum?, jo past?v liel?ka psihoemocion?lo stresu un riska

slim?bu iesp?jam?ba

Uzdevumi: 1.Noskaidrot iesp?jamo autotransporta faktoru ietekmi uz

cilv?ku

2. Noteikt tehnog?no faktoru meh?nismu un seku

ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

3. Noteikt cilv?ku psihoemocion?lo reakciju, kuri

dz?vo pastiprin?tas autotransporta ce?u kust?bas tuvum?

Metodes: 1. Izvirz?t?s probl?mas teor?tisk?s liter?t?ras anal?ze

2. Nov?rojumi

3. P?t?jumi

4. Anket??anas – aptaujas metode

5. Statistikas datu metodisk? apstr?de

P?t?juma b?ze: Vecm?lgr?vja ielas ar intens?vu autotransporta ce?u

kust?bu: Meldru iela, A.Dombrovska iela, 1.l?nija

1. Tehnosf?ra – jauns cilv?ka uztur??an?s vides veids (tips).

Visa m?su 6. miljardu cilv?ce dz?vo liel? gaisa oke?n?, ko sauc par

atmosf?ru.

Atmosf?ra – Zemes g?zes apvalks, kur? sast?v no gais? eso??s g?zes

sajaukuma.

T?s sast?vda?as – sl?peklis un sk?beklis ir attiec?b?s 4:1. Cilv?ku

ietekm? atmosf?ras zem?kie sl??i (15 – 25 km), jo tie?i ?aj? sl?n?

koncentr?jas galven? gaisa masa.

Gaiss – viens no galvenajiem dz?v?bai svar?g?kajiem apk?rt?j?s vides

elementiem. Gaisa t?r?bai uz Zemes ir dz?v?bai vissvar?g?k? noz?me. Tad,

k?p?c cilv?ks, apzinoties gaisa atmosf?ras noz?m?bu, past?v?gi, cen??s to

pies?r?ot?

20.gadsimts ir rakstur?gs ar iedz?vot?ju bl?vuma un urbaniz?cijas

pieaugumu. ?ie procesi v?rien?gi att?st?ju?i r?pniec?bu un transportu, k?

rezult?t? uz biosf?ru piln?b?, bet uz atmosf?ru da??ji pieaugusi tehnog?n?

slodze.

Biosf?ra – dz?v?bas izplat?bas lauks uz Zemes, kur? sast?v no

atmosf?ras apak??j?s k?rtas, hidrosf?ras un atmosf?ras aug??j?s k?rtas.

Cilv?ka akt?v?s tehnog?n?s darb?bas rezult?t? daudz?s m?su plan?tas

zemes viet?s tiek izjaukta biosf?ra un rad?ts jauns vides apdz?vot?bas

veids – tehnosf?ra.

Ar tehnosf?ru m?s saprotam biosf?ras re?ionu, kuru izveidojis cilv?ks,

t? nodro?inot sev komfortablu dz?vo?anu.[3]

Izveidojot tehnosf?ru, cilv?ks cen?as uzlabot vides apdz?vot?bas

komfortu.

Tom?r, ar cilv?ka rok?m un pr?tu izveidot? tehnosf?ra ir nepiel?dzami

pies?r?ojusi gaisa oke?nu, k? ar? l?n?m ietekm?jusi cilv?ku vesel?bu, kuri

dz?vo liel?s pils?t?s un r?pniec?bas zon?s. Viens no posto??kajiem

faktoriem, kas destrukt?vi ietekm? m?sdienu pils?tu gaisa atmosf?ras

kvalit?ti, ir masveida transporta l?dzek?u izmanto?ana.

1.1. Autotransporta izpl?des g?zu pies?r?ojums

Cilv?ka tiek?an?s p?c komforta, un patst?v?gas kravas un pasa?ieru

pl?smas palielin??ana noved pie pasaules automob??u parka palielin??an?s.

K? redzams 1.1. diagramm?, visliel?kais pieaugums ir tie?i vieglajiem

automob??iem, cilv?ku materi?l? st?vok?a uzlabojuma rezult?t?. Ar? Latvij?

autoparks k??st aizvien pla??ks, pie kam, tas nepavisam nepapildin?s ar

jaun?m ma??n?m. Tas rada zin?mu trauksmi.

1. diagramma. Pasaules automob??u parka skaitliskums (milj./gab.)

1.1. grafiks. Automob??u skaita palielin??ana R?g?

[pic]

[pic]

Atra?ot?s g?zes, izpl?des produkti, k? mehanisk?s da?as un riepas, t? ar?

ce?u segums, sast?da vair?k k? pusi no antropog?n?s izcelsmes atmosf?ras

paliek?m.

Dzin?ju iek??j?s sadeg?anas galvenais izdales avots ir atra?ot?s g?zes

(AG). To (AG) sast?vs ir atkar?gs no izlietot?s degvielas, e??as un dzin?ja

darba re??ma, t? tehnisk? st?vok?a, automob??a noteikt? virziena u.c.

2. diagramma. Izdal?jumu sast?vs un daudzuma raksturojums par

automob??a 15000 t?ksto? nobrauktajiem km ar benz?na dzin?ju[2]

[pic]

Atra?ot?s g?zes kop? veido sare???tu kompleksu, ieskaitot apm?ram 300

komponentu, no kur?m tikai 4 – nav toksiskas (sl?peklis, sk?beklis,

?de?radis, ?dens tvaiki).

1. tabula. Atra?oto g?zu komponentu kvantit?te

|Komponenti |Kompon?ntu kvantit?te, % |Piez?me |

| |Karboratora dzin?js|D?ze?dzin?js | |

|N2 |74 - 77 |76 - 78 |Nav toksisks |

|O2 |0,3 - 8 |2 - 18 | |

|H2O (p?ris) |3 – 5,5 |0,5 - 4 | |

|CO2 |5 - 12 |1 - 10 | |

|H2 |0 - 5 |- | |

|CO |0,5 - 12 |0,01 – 0,5 |Toksisks |

|NOx |L?dz 0,8 |0,0002 – 0,5 | |

|CnHm |0,2 - 3 |0,009 – 0,5 | |

|Aldeg?di |L?dz mg/l |0,001 – 0,09 mg/l | |

|Sodr?ji |0 - 0,04 g/m3 |0,01 – 1,1 g/m3 | |

|Benzapir?ns |10 – 20 mkg/m3 |L?dz kg/m3 | |

Benz?na dzin?ji vidi pies?r?o vair?k nek? d?ze?dzin?ji. Ikviena automa??na

ar benz?na dzin?ju nobraucot 15000 km vid?ji izlieto 4350 kg sk?bekli, bet

izdara 3250 kg oglek?a dioks?du, 530 kg oglek?a oks?du, 93 kg og??de?radi,

27 kg sl?pek?a oks?du. Visvair?k ind?g?s g?zes izdal?s tad, kad motors

darbojas br?vgait?, kad automa??na izkustas no vietas un uz?em ?trumu.

Auksts dzin?js izdala maksim?lu og??de?ra?a daudzumu vai p?rbag?tin?tu

mais?jumu. ??ds g?zu apjoms var sasniegt 11 % no visa automob??a g?zu

apjoma.

Atmosf?r? iepl?du?o kait?go vielu daudzums atra?oto g?zu sast?v? ir

atkar?gs no automob??a kop?j? tehnisk? st?vok?a, bet ?pa?i no dzin?ja, kur?

ir visliel?kais pies?r?ojuma avots. T? pie karboratora regul??anas

trauc?jumiem CO izdal?jumi palielin?s 4 – 5 reizes.

Etilbenz?na pielieto?ana, kura sast?v? ir svina savienojumi, izraisa

gaisa atmosf?ras pies?r?ojumu ar ?oti toksiskiem svina savienojumiem.

Atmosf?r? nok??st apm?ram 70 % svina, kur? ir pievienots benz?nam ar

etil??idrumu, no tiem 30 % uzreiz nos??as uz zemes, bet 40 % paliek

atmosf?r?.

Gad? viens vid?jas celtsp?jas automob?lis izdala 2,5 0 3 kg svina.

Svina koncentr?cija gais? ir atkar?ga no svina satura benz?n?:

Svina saturs benz?n?, g/l.....................0,15 0,20

0,25 0.50

Svina koncentr?cija gais?, mg/m3.......0,40 0,50 0,55

1,00

Jau sen liel?kaj?s Austrumeiropas valst?s praktiz? to, ka augsti

toksisko svina savienojumu iekl??anu atmosf?r? etil?t? benz?na viet?

aizst?j ar neetil?to.

Doto r?d?t?ju anal?ze 1.1. tabul? r?da, ka visliel?kais toksiskums ir

karboratoros, jo tiem ir visliel?kie CO, NOx, CnHm u.c. izdal?jumi. D?ze?u

dzin?ji lielos daudzumos izdala sodr?jus, kuri t?r? veid? nav toksiski.

Tom?r da?ai sodr?ju virspus? ir toksiskas vielas, tai skait?, ar?

koncerog?n?s. Sodr?ji gais? var atrasties l?dzsvara st?vokl? ilgu laiku,

l?dz ar to palielin?s toksisko vielu iedarb?ba uz cilv?ku.[3]

Ielu un ma?istr??u g?zes pies?r?ot?bas l?menis ir atkar?gs no

automob??u kust?bas intensit?tes, trases reljefa un platuma,

meteorolo?iskajiem apst?k?iem, kravas transporta un autobusu kop?j?s

pl?smas u.c. faktoriem.[7]

Pie intens?vas kust?bas 500 transporta vien?bu stund? oglek?a oks?da

koncentr?cija var sasniegt l?dz 60 PKR (pie?aujam? koncentr?cijas robe?a).

PKR – tas ir maksim?lais kait?go vielu daudzums, kura iedarb?ba uz

cilv?ka organismu liekas nekait?gs un tikai 40 m att?lum? nep?rsniedz

normu.

Kopum? pasaules automob??u parks ar dzin?jiem katru dienu izdala

miljoniem tonnu:

. oglek?a oks?da – 260

. lidojo?o og??de?ra?u – 40

. sl?pek?a oks?da – 20

Pasaules liel?ko pils?tu automob??u transports pies?r?o gaisa

atrmosf?ru %:

Oglek?a oks?ds Sl?pek?a oks?ds

Og??de?ra?i

Maskava 96,3 32,6

64,4

Sanktp?terburga 88,1 31,7

79

Tokija 99

33 95

?ujorka 97 31

63

Da??s pils?t?s CO koncentr?cija ?s? laika period? sasniedz 200 mg/m3

un vair?k, normat?vos nor?d?taj?s maksim?li pie?aujam?s koncentr?cijas 40

mg/m3 – ASV un 10 mg/m3 – Krievij?.[9]

??d? veid? analiz?jot situ?ciju par automob??u atra?otaj?m g?z?m,

apstiprin?s, ka ieg?stot komforti braucot ar ma??nu, cilv?ks gaisa

atmosf?rai pasniedz veselu toksisko piemais?jumu „bu?eti”.

Tom?r toksisk?s vielas neb?t nav viss, ko mums „d?vina” civiliz?cijas

labumi. V?l viena n?vejo?a autotransporta iedarb?ba – tas ir, auto

izrais?tais troksnis. ?o jaut?jumu apskat?sim n?ko?aj? noda??.

2. Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j? vid?

Autotransports ir viens no galvenajiem trok??a avotiem pils?t?s. Tas

ir k?uvis visizplat?t?kais un agres?v?kais apk?rt?j?s vides fiziskais

faktors.

Ar vardu „troksnis” m?s saprotam nev?lamas un nepat?kamas ska?as,

kuras trauc? klusumu un izraisa kaitino?u iedarb?bu uz cilv?ku.[7]

A.Koro?ova p?t?jumi liecina, ka p?d?jos 10 gados trok??a intensit?te

pasaules liel?kaj?s pils?tas ir palielin?jusies par 10 – 15 dBA.

Pie lielas transporta pl?smas bl?vuma kop?jais trok??a l?menis

sasniedz 80 dBA.

3. diagramma. Autotransporta trok??a pies?r?ojums

[pic]

K? redzam 1.3. diagramm?, trok??a l?menis sasniedz 50 – 58 dBA. Da?i

autotransporta veidi ?o normu p?rsniedz gandr?z 2 reizes. Nakts laik?

trok??a l?menis 30 – 40 dBA ir ?oti nopietns trauc?jo?ais faktors.[7]

Ekspluat?cijas proces? augstu trok??a l?meni izraisa smagie automob??i

un autovilcieni ar d?ze?dzin?jiem (70 dBA), sal?dzin?jumam varam atz?m?t,

ka elektromob??a troksnim ir 35 – 38 dBA.

Trok??a l?menis b?tiski izmain?s atkar?b? no dzin?ja veida, re??ma un

kust?bas ?truma, automob??a tehnisk? st?vok?a, k? ar? no transporta pl?smas

intensit?tes, ce?a seguma veida un t? st?vok?a, ce?a b?ves bl?vuma un

augstuma, za??s zonas daudzuma, ce?u un ielu vertik?l? un horizont?l?

izvietojuma. Trok??a l?me?a izmai?as katr? dotaj? gad?jum? var notikt 10

dBA robe??s.[8]

Automob??u kust?bas galvenie trok??a avoti ir dzin?ji, transmisijas

agreg?ti, ventilatori, sl?p?t?ji, riepas. ?o avotu trok??u l?menis izmain?s

no kust?bas ?truma un automob??a slodzes. Piem?ram, pie kust?bas ?truma 75

– 80 km/h un pie pilnas automob??a slodzes troksni rada dzin?js, pie ?truma

80 – 100 km/h – riepas.

Dzin?ja troksnis krasi palielin?s t? iedarbin??anas un uzsild??anas

br?d?. Automob??a kust?ba pirmaj? ?trum? izraisa nevajadz?gu degvielas

atdevi, ?aj? laik? dzin?ja troksnis 2 reizes p?rsniedz 2 ?truma izrais?to

troksni. ?oti lielu troksni izraisa automob?lis pie straujas bremz??anas

liel? ?trum?. Troksnis man?mi samazin?s, ja kust?bas ?trumu samazina uz

dzin?ja r??ina no apak??j?s bremzes iesl?g?anas br??a.[8]

Liel?s pils?t?s caurlaides sp?jas ir praktiski izsmeltas. Tas ir

novedis pie autotransporta vid?j? kust?bas ?truma samazin??an?s pils?t?

l?dz 12 – 15 km/h un pie bie?iem sastr?gumiem uz iel?m.[9]

T?d? veid? pils?tas troksnis, kuru rada transports, ir otrs apk?rt?j?s

vides destrukt?vais iedarb?bas faktors, pie kam, daudz agres?v?ks, jo

ikdien? m?s sastopamies ar ?o negat?vo tehnosf?ras par?d?bu. Toksisko vielu

un trok??a ietekmi uz cilv?ka vesel?bu apskat?sim n?ko?aj? noda??.

1. Atra?oto g?zu ietekme uz cilv?ka vesel?bu

Atra?oto g?zu toksisko komponentu ietekme uz cilv?ka organismu ir

daudzveid?ga un atkar?ga no to koncentr?cijas atmosf?r?, k? ar? cilv?ka

vesel?bas st?vok?a un individu?l?m ?patn?b?m.

Viena automob??a ind?g?s g?zes izdale gad? ir 800 kg oglek?a oks?da,

40 kg sl?pek?a oks?da un vair?k nek? 200 kg da??du og??de?ra?u.[9]

1. tabula. Saslim?anas, kuras izrais?tas atra?oto g?zu toksisko vielu

iedarb?bas rezult?t? (p?c A.Koro?ova)

|Toksisk?s vielas |Saslim?anas |

|Dioks?ns (?oti toksisks) |?aundab?gs audz?js |

|Og??de?ra?i (benzapir?ns) |?aundab?gs audz?js; leik?mija |

|Oglek?a oks?ds |Galvas s?pes; paaugstin?ta |

| |sirdsdarb?ba; slikta d??a; elpo?anas|

| |trauc?jumi |

|Sl?pek?a oks?ds |Plau?u audu boj?jumi |

|S?ra dioks?ds |Elpo?anas vadu slim?bas; acu |

| |g?ot?das iekaisums |

|Svins |?aundab?gs audz?js |

|Sodr?ji |Aler?ija |

Analiz?jot tabulas piem?rus, secin?m, ka atra?oto g?zu toksisk?s

vielas rezult?t?, cilv?ka organisms ir pak?auts da??d?m slim?b?m.

P?c A.Koro?ova viedok?a slim?bu kopumam, kur?m ir ekolo?isks raksturs

nav specifisko iez?mju, kas probl?matiz? to diagnostiku. Tom?r, pieaugu?iem

„ekolo?isk?s slim?bas” sastopamas bie??k nek? b?rniem. [7]

Praktiski visiem pils?tas iedz?vot?jiem tiek nov?rota pies?r?ojuma

uzkr??an?s org?nos un audos, imunit?tes pazemin??an?s, saslimst?ba.

Iedz?vot?ju p?t?jums pret pies?r?ot?s atmosf?ras iedarb?bu ir atkar?gs

v?l no daudziem faktoriem, tai skait?, vecuma, dzimuma, kop?j? vesel?bas

st?vok?a, uztura, temperat?ras, mitruma u.t.t. Visviegl?k ievainojami ir

pusm??a vecuma cilv?ki, b?rni, slimnieki, sm???t?ji, hronisk? bronh?ta

slimnieki, astmas slimnieki un sirds nepietiekam?bas slimnieki.

Kop?j? organisma reakcijas iedarb?ba no gaisa pies?r?ot?jiem p?c

Vispasaules vesel?bas organiz?cijas datiem izskat?s ??di:

1. diagramma. Organisma reakcija gaisa pies?r?ojuma iedarb?ba[2]

1. – mirst?ba

2. – saslimst?ba

3. – saslim?anas fiziolo?isk?s paz?mes

4. – nezin?mas noz?mes novirzes organisma dz?votsp?j?

5. – pies?r?ojuma uzkr??an?s org?nos un audos.

K? redzam, 2.1. diagramm?, toksisko vielu uzkr??an?s organism? notiek

pak?peniski k? rezult?t? palielin?s saslimst?ba ar da??d?m slim?b?m.

Vai past?v iesp?ja sevi norobe?ot un izol?t no gaid?maj?m briesm?m

atrodoties intens?vas kust?bas ce?u t?vum?? ??da iesp?ja past?v un to m?s

apskat?sim n?ko?aj? noda??.

2.1. Trok??a ietekme uz cilv?ku

Autotransporta rad?tais troksnis ietekm? cilv?ku.

Tie?i vai netie?i tas praktiski iedarbojas uz dz?v?bai svar?giem

org?niem un cilv?ka sist?mu.

P?c A.A.Koro?ova dom?m, trok??a reakcija s?kas ar 40 dBA l?meni.[7]

Pils?tas apst?k?os troksnis ir nom?co?s faktors, pie kura cilv?kam ir

gr?ti pierast. Autotransporta kait?g? trok??a pak?pe ir atkar?ga no t?

fizisk? raksturojuma (stipruma, ilgsto?as darb?bas), un t? iedarb?bas uz

cilv?ka psiho – fiziolo?iskaj?m ?patn?b?m.

Trok??a j?t?guma pak?pes ietekm? nervu darb?bas tips, vecums, miega

stiprums,fizisk?s aktivit?tes l?menis, nervu spriedzes pak?pe.

Troksnis ir kaitino?s kairin?jums, kur? novirza uzman?bu, negat?vi

ietekm? cilv?ka pr?ta darb?bu un prasa koncentr?t?bu.[7]

Trok??a iedarb?ba slim?gi ietekm? pusm??a cilv?kus, gr?tnieces,

cilv?ks ar paaugstin?tu nervu sist?mas uzbudin?m?bu. Past?v?ga trok??a

ietekme uz cilv?ka organismu var novest pie patalo?isk?m izmai??m, kuras

var nosaukt par trok??a slim?b?m.

A.A.Koro?ova p?t?jumi r?da, ka troksnis maz?k ietekm? b?rnus un jaunus

cilv?kus nek? cilv?kus 40 – 60 gadu vecum?.

?pa?i j?t?gi pret trok??iem ir b?rni ar smadze?u traum?m, sievietes un

cilv?ki, kuri slimo ar nervu un asinsvadu slim?b?m.

Vid?ji pie 50 dBA trok??u l?me?a iemig?anas laiks palielin?s l?dz 1

stundai, bet dzi?a miega laiks samazin?s l?dz 60 %. Pie 70 dBA trok??u

l?me?a tiek nov?roti nervu sist?mas trauc?jumi. ??da slodze noved pie

paaugstin?ta asinsspiediena par 10 punktiem. Trok??u normas p?rsnieg?ana

par 1 – 2 samazina pr?ta darb?bas produktivit?ti par 15 – 20 %.[7]

Miega trauc?jumu ietekme noved pie t?, ka nogurums, kur? uzkr?jas

dien?, nepaz?d, bet p?riet hronisk? saslim?an?, k? piem?ram, hipertonij?.

T?p?c nav br?nums, ka da?ai iedz?vot?ju, kuri dz?vo lielu autoce?u un

trasu tuvum? past?v?gi trok??u ietekm? notiek sirds asinsvadu sist?mas

trauc?jumi.

Pils?tas apst?k?os transporta un citos trok??os cilv?ka dzirdes

analizators ir spiests str?d?t liel?k? saspiendzin?jum? nek? klus?

apk?rtn?. Ar laiku tas rada nogurumu, kaut ar? cilv?ks ir vienk?r?i

pieradis pie trok??a.[9]

T?d? veid? civiliz?cijas labumi atst?j pret?ju un nepat?kamu iespaidu

uz cilv?ka organismu.

A.A.Koro?ova, A.Gri?ina un citu autoru darba anal?zes rezult?tos vai

konstat?t sekojo?o:

Cilv?ki, kuri dz?vo tuvu autoce?iem un tras?m, izj?t:

. specifisku hronisko darb?bu, kur konkr?tam pies?r?ojumam ir

etiolo?iska faktora loma

. hroniska nespecifiska (provoc?jo?a) darb?ba, kad realiz?cij?

piedal?s vielas, kur?m nav izteikta specifiska ietekme uz

organismu

. trok??u iedarb?bu, kura noved pie daudz?m saslim?an?m

2. Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli

A.Gri?ina, A.A.Koro?ova un citu autoru teor?tisko darbu p?t?jumu

rezult?ta ir veikts eksperiments. Darba pirmaj? da?? tika noskaidroti

faktori, kuri sp?c?g?k iedarbojas uz cilv?kiem, kuri dz?vo tuvu lieliem

autoce?iem. ?ie faktori ir:

. troksnis

. vibr?cija

. atra?ot?s g?zes

Otraj? da?? tika m??in?ts atkl?t ?o faktoru meh?nisko ietekmi uz

cilv?ku. Balstoties uz literat?ras anal?zi, atra?ot?s g?zes rada l?nu

posto?o iedarb?bu uz cilv?ku (3.2. sh?ma).

P?t?jumam tika izmantots t?ds sp?c?gi darbojo?ais faktors k?

troksnis, kuru rada autotransporta pl?sma (3.1. sh?ma)

1. sh?ma. Vistie??kais autotransporta iedarb?bas ce?? uz cilv?ku

Troksnis nervu

Vibr?cija sist?ma

Sodr?ji elpo?anas

Putek?i sist?ma

Asa smaka

2. sh?ma. Autotransporta n?tie?a iedarb?ba uz cilv?ku

[pic]

Atra?oto g?zu toksisk?s vielas

Elpo?anas sist?ma

Asinis

Toks?nu uzkr?jums organism?

Slim?bas

Pie eksperimenta b?zi tika izmantotas Vecm?lgr?vja ielas ar ?oti bl?vu

transporta pl?smu:

> Meldru iela

> A.Dombrovska iela

Un ar? ielas ar maz?ku transporta pl?smu:

> Stiebru iela

> 1.l?nija

Vispirms m?s grib?j?m uzzin?t no k?da att?luma nov?rot?js dzird vieglo un

kravas automa??nu troksni (3.3., 3.4. sh?mas).

3. sh?ma Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s efekts tuvojoties

vieglaj?m automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

[pic][pic]

4. sh?ma. Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s efekts tuvojoties

kravas automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

[pic]

Izr?d?s, ka viegl?s automa??nas tuvojo?ais troksnis ir dzirdams no 150

m att?luma, bet piln?b? izz?d 170 m att?luma no nov?rot?ja, pie kam, ar jo

liel?ku ?trumu automob?lis kust?j?s, jo liel?ku troksni tas rad?ja.

M?su interesi saist?ja ar Stiebru iela, kura ir izvietota

perpendikul?ri Meldru ielai un atrodas starp dz?vojam?m m?j?m.

Gar?m brauco?o vieglo automa??nu troksnis Meldru iel? praktiski nav

dzirdams punkt? D., atrodoties 100 m no nov?rot?ja (punkts A) uz ielas.

Kas attiecas uz kravas automob??iem „Furgons”, tad att?luma

palielin??an?s un samazin??an?s l?dz nov?rot?jam un no t? (A), palielin?s

par 120 m, t?tad, kravas automa??nas troksnis ir dzirdams no daudz liel?ka

att?luma (apm?ram, par 120 m) un samazin?s par 120 m t?l?k no nov?rot?ja.

Att?lums no ce?a, uz kura nav dzirdams kravas automa??nu troksnis,

palielin?s divas reizes (D).

Nepiecie?ams atz?m?t, ka trok??a palielin??an?s un samazin??an?s ir

atkar?ga no automa??nu kust?bas. Ar lielu ?trumu brauco??s automa??nas ir

dzirdama liel? att?lum?, jo t?s rada lielu troksni. Trok??a dzirdam?bu

ietekm?: dzirdi, augo?ie koki, apk?rt?j?s m?jas, gadalaiks, laika apst?k?i.

Ska?a ir dzirdama cit?d?k uz sausa, slapja asfalta, apsnigu?a asfalta.

Ziemas sala laik? troksnis ir stipr?ks nek? silt? laik?. T?p?c,

m?supr?t, izveidot k?du noteiktu formulu atkar?bu ir ?oti gr?ti. Ir

pietiekami, ka troksnis tiek m?r?ts decibelos, kas dod iesp?ju sal?dzin?t

da??du automa??nu troksni ar uzst?d?to 50 dBA normu.

Lai sal?dzin?u trok??a l?meni da??d?s iel?s, tika izp?t?ta transporta

kust?bas intensit?te ?aj?s iel?s (3.1. – 3.3.).

3.1. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Dombrovska ielu

|Min?tes|Transporta veids |

| |Kravas |Viegl?s |Autobusi |Mikroautobusi |

|1 |1 - 3 |5 - 6 |0 - 1 |0 - 1 |

|3 |3 - 4 |8 - 15 |1 - 2 |1 - 3 |

|5 |4 - 5 |16 - 25 |1 - 3 |2 - 5 |

3.2. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Meldru ielu

|Min?tes|Transporta veids |

| |Kravas |Viegl?s |Autobusi |Mikroautobusi |

|1 |3 - 5 |10 – 12 |0 |1 – 3 |

|3 |10 – 13 |15 – 23 |0 |3 – 5 |

|5 |16 – 23 |23 – 35 |0 – 1 |5 - 6 |

3.3. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa 1.l?niju

|Min?tes|Transporta veids |

| |Kravas |Viegl?s |Autobusi |Mikroautobusi |

|1 |0 – 1 |5 – 7 |0 |0 – 1 |

|3 |1 – 2 |7 – 9 |0 |1 – 2 |

|5 |1 – 2 |9 – 11 |0 – 1 |2 - 3 |

Sal?dzinot Dombrovska, 1.l?niju un Meldru ielas varam atz?m?t, ka

transporta intensit?te p?c ma??nu skaita un veida, Meldru iela ir

visnoslogot?k?.

Min?tes laik? pa Meldru ielu brauc 14 ma??nas, tai skait?, 3 kravas

ma??nas, bet pa Dombrovska ielu ?aj? laika posm? brauc 6 ma??nas, kravas

ma??nas 3 reizes maz?k, galvenok?rt, produktu p?rvad?jumu ma??nas. ?aj?

zi?? „vismier?g?k?” ir Dombrovska iela, kur kravas automa??nu kust?ba ir

aizliegta, pa ?o ielu brauc tikai person?gais transports. Sabiedrisk?

transporta kust?ba virz?s pa Dombrovska ielu.

P?tot Vecm?lgr?vja noslogt?k?s ielas, m?su uzdevums bija noskaidrot,

k? m?ju iedz?vot?ji rea?? uz gar?mbrauco?? transporta troksni ?aj?s

intens?vaj?s kust?bas iel?s.

M?s veic?m Meldru ielas iedz?vot?ju sociolo?isko aptauju.

M?ju iedz?vot?ju logi atrodas ce?a pus?, pa kuru brauc gan viegl?s,

gan kravas automa??nas, osta un termin?lis.

T?da pati aptauja tika veikta ar? Dombrovska ielas m?ju iedz?vot?jiem.

Pa ?o ielu galvenok?rt brauc sabiedriskais transports (autobuss) un viegl?s

ma??nas.

4. tabula. Iedz?vot?ju reakcija uz gar?mbrauco?a autotransporta troksni

|№ |Trok??a ietekmes |10 – 20 m no |20 – 40 m no |100 m no |

| |rad?t?ji |ce?a |ce?a |ce?a |

| | |Meldru iela |Dombrovska iela |Stiebru |

| | | | |iela |

|1.|Trauc? |95% |45% |5% |

|2.|Trauc? las??anai |80% |30% |- |

|3.|Gr?ti run?t pa |25% |5% |- |

| |t?lruni | | | |

|4.|Nav iesp?jms |100% |45% |- |

| |atv?rt logus | | | |

|5.|Neietekm? fizisko |25% |90% |100% |

| |st?vokli | | | |

|6.|Kaitina |60% |10% |- |

|7.|Izraisa sap?u |30% |12% |- |

| |trauc?jumus | | | |

No 3.4. tabulas tika sast?d?ta anketa (1. pielikums). M?s redzam, ka

visos r?d?t?jos, Meldru ielas iedz?vot?jus uztrauc kravas transporta

rad?tais troksnis. Tas ir daudz stipr?ks par to troksni, kuru rada viegl?s

ma??nas un autobusi Dombrovska iel?.

Ja Meldru ielas iedz?vot?jus (95 %) uztrauc ?is troksnis, tad

Dombrovska ielas iedz?vot?jus troksnis uztrauc, bet ne visus (45 %

aptauj?to). 60 % procentus Meldru ielas iedz?vot?jus troksnis kaitina, bet

30 % - izraisa miega trauc?jumus. Taj? pa?? laik? Dombrovska ielas

iedz?vot?jus (tikai 10 %) kaitina troksnis, bet miegs ir trauc?ts 12 %

aptauj?to. Aptaujas rezult?ti liecina, jo intens?v?ka kust?ba un m?jas

atrodas tuv?k ce?am, jo vair?k tas iespaido cilv?ka psihoemocion?lo

st?vokli. J?piez?m?, ka 150 -200 m no ce?a troksnis praktiski nav dzirdams

un neizraisa kairin?jumu.

Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s starplaik? tas turas 6 – 8

sekundes m?j?s ar aizv?rtiem logiem un 14 – 18 sekundes uz ielas. Pie

intens?vas kust?bas 3 – 5 kravas automob??u min?te trok??a ilgums uz katru

min?ti pie aizv?rtiem logiem ir 30 - 40 sekundes. Tas noz?m?, ka 0,5 br?v?

vakara laik? notiek past?v?gs kairin?jums.

?emot v?r? trok??a l?meni, kuru rada 1 kravas ma??na (l?dz 80 dBA),

?eit m?s varam run?t par nopietnu trok??a ietekmi uz cilv?ka emocion?lo

st?vokli, kur? izraisa kairin?jumu. K?dus aizsarg??an?s pas?kumus pielieto

Vecm?lgr?vja iedz?vot?ji . Iedz?vot?ju vid? tika veikta anket??ana (2.

pielikums).

5. tabula. Meldru un Dombrovska ielu prettrok??u pas?kumi

|№ |Prettrok??u pas?kumi |Iedz?vot?ju skaits|

|1 |Plastik?ta logi |20% |

|2 |Iestiklina lod?ijas |80% |

|3 |Neatver logus |41% |

|4 |Lieto prettrok??u aizb?z?us |18% |

|5 |Lieto nomierino?us l?dzek?us |30% |

|6 |St?da kokus |14% |

K? redzam 3.5. tabul? galvenie prettrok??u pas?kumi ir :

* plastikata logi

* iestiklotas lod?ijas

Blakus saviem logiem iedz?vot?ji nest?da kokus un kr?mus, kaut gan tie

ne tikai aizsarg? no kait?g?m g?z?m, bet ar? mazina troksni.

To m?ju iedz?vot?ji, kuri dz?vo apm?ram 100 m no ce?a tikai 5 % ir

s?dz?ju?ies par troksni pie atv?rtiem logiem.

No t? m?s varam secin?t:

. visliel?ko troksni izj?t tie iedz?vot?ji, kuru logi atrodas trasu un ce?u

pus?, pa ?iem ce?iem virz?s ma??nas un to troksnis ir 45 – 90 dBA.

Galvenok?rt t?s ir kravas automa??nas, kuras dz?vok?os rada ar?

vibr?ciju.

. Vieglo automa??nu trok??a l?menis ir 60 – 65 dBA, tas ar? trok??a

izrais?t?jas pie atv?rtiem logiem. P?c p?rrun?m ar Dombrovska un Meldru

ielu iedz?vot?jiem noskaidroj?s, ka visliel?k? ietekme no gar?mbrauco??m

ma??n?m ir nakts laik?. Tas noved pir miega trauc?jumiem un citu slim?bu

ra?an?s. Pastiprin?ta j?tam?ba ir pusm??a cilv?kiem, kuriem ir hroniskas

kaites, k? nervu un sirds asinsvadu sist?mas slim?bas.

. M?ju iedz?vot?ji, kuri dz?vo 100 m no ce?a, troksni neizj?t pie

aizv?rtiem logiem. Tas liecina, k?d? att?lum? visp?r vajadz?tu atrasties

gu?amrajonu korpusiem.

. Intens?vas kust?bas noslogot?s Vecm?lgr?vja ielas Emmas, Meldru,

A.Dombrovska, kuru iedz?vot?ji ir pak?auti kait?go vielu iedarb?bai,

kuras izraisa automa??nu izpl?des g?zes.

. Praktiskaj? p?t?jum? ir gr?ti noteikt automa??nu izpl?des g?zu ietekmi,

bet no teor?tisk?s da?as iesp?jams konkretiz?t sekojo?o: atra?ot?s g?zes

veicina onkolo?isk?s, plau?u, bet ?pa?i aler?iska rakstura slim?bu

ra?anos.

K?di profilaktiskie pas?kumi tika veikti, lai mazin?tu autotransporta

kait?go ietekmi uz vesel?bu?

1. Br?vo laiku pavad?t me?a un piej?ras zon? ieelpojot j?ras un me?a gaisu

2. Ruden? pastaig?ties pa me?u lasot s?nes

3. Nodarboties ar skrie?anu vai braukt ar velosip?du viet?s, kur nav

autotransporta

4. Ziemas laik? sl?pot un slidot

5. Nodarboties ar elpo?anas vingrin?jumiem

6. Veikt logu aizbl?v??anu vai nomain?t tos pret plastik?ta logiem

7. Nav v?lamas pastaigas ce?u tuvum?

Nevar teikt, ka R?g? neteik piev?rsta uzman?ba transporta

pies?r?ojumam atmosf?r?. Par to liecina pieaugo?ie sastr?gumi uz iel?m. No

vienas puses, cilv?ks palielina savu eksistences komfortu, bet no otras –

arvien vair?k pies?r?o apk?rt?jo vidi.

Sekojo?i – lai uzlabotu st?vok?i, nepiecie?ama m?r?tiec?gi p?rdom?ta

r?c?ba. ?eit ?oti svar?gi ir veidot datu b?zi:

. Cilv?ks un apk?rt?j? vide

. Pamatot zin??anas par savtarp?j?s darb?bas ekolo?iskajiem faktoriem

. Izstr?d?t jaunas kait?guma nov?r?anas un samazin??anas metodes, kuras

apk?rt?jai videi un cilv?kam rada transports

Dz?vojamo m?ju iedz?vot?jus, kuri dz?vo ce?u tuvum?, uztrauc un pat

kaitina ??di faktori:

. Nepat?kamas smakas

. Autotransporta rad?tie putek?i

. Vibr?cija

. Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

Daudziem iedz?vot?jiem ir:

. Miega trauc?jumi

. Past?v?ga nervozit?te no gar?m brauco?a transporta rad?t? trok??a

Teor?tisk? p?t?juma rezult?t? ir apstiprin?jusies hipot?ze par

autotransporta kait?go ietekmi uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo ce?u tuvum?.

Nobeigums

P?t?juma probl?ma - autotransporta ietekme uz iedz?vot?jiem, kuri

dz?vo tuvu ce?iem, ir balst?jusies uz A.A.Koro?ova, I.Gri?ina, V.Novikova

un citu autoru darba anal?zi.

?eit tika noteikti sekojo?i uzdevumi:

1. Noteikt automob??u atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

2. Noskaidrot trok??a pak?pes ietekmi uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli

3. Noteikt automob??a trok??a un atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

Darba teoretiskaj? da?? tika apskat?ts, k? automob??u atra?ot?s g?zes

un tramsporta troksnis ietekm? cilv?ku un ??s ietekmes meh?nisms.

Lai apstiprin?tu vai atsp?kotu m?su ieg?tos rezult?tus, tika veikts

p?t?jums.

P?t?juma b?zes pamat? bija noteiktas Vecm?lgr?vja rajona ielas, kuras

ir izvietotas galveno ce?u tuvum?.

P?t?jum? piedal?j?s ?o ielu iedz?vot?ji un R?n??u vidusskolas skol?ni.

No ieg?tajiem anket??anas un p?rrunu rezult?tiem ir izdar?ti ??di

secin?jumi:

Tuvu lielce?u dz?vojo?ajiem iedz?vot?jus kaitina ??di faktori :

. Nepat?kamas smakas

. Autotransporta putek?i

. Vibr?cija

. Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

Daudziem iedz?vot?jiem bija nov?roti v?l citi faktori:

. Miega trauc?jumi

. Past?v?ga nervozit?te no gar?m brauco?a transporta rad?t?

trok??a

Teor?tisk? p?t?juma rezult?t? ir apstiprin?jusies hipot?ze par

autotransporta kait?go ietekmi uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo ce?u

tuvum?.

Izmantot? literat?ra

1. Кулин П.П., Лапин В.Л. Безопасность жизнедеятельности. – М.:

Высшая школа,1999.

2. Буштуева К.А. Методы и критерии оценки состояния здоровья

населения в связи с загрязнением окружающей среды. – М.:

Медицина, 1979. – 285с.

3. Гринин А.С., Новиков В.Н. Безопасность жизнедеятельности. – М.:

Гранд, 2003. – 133 с.

4. Гринин А.С., Новиков В.Н. Экологическая безопасность. Защита

территорий и населения при ЧС. – М.: ФАИР – ПРЕСС, 2000. – 60 с.

5. Киселёв А.А., Фридман К.Б. Оценка риска здоровью. – СПБ, 1997. –

103 с.

6. Новиков В.Н., Гринин А.С. Экология чрезвычайных ситуаций. –

Камра, 1997. – 80 с.

7. Под редакцией А.А.Королёва. Медицинская экология – М.: АКАДЕМА,

2003. – 59 с.

8. Новиков Ю. Экология. – М.: Гранд, 2003 – 63 с.

9. Ревелль П., Ревелль И. Среда нашего обитания. 4 книга – М.: МИР,

1995. – 190 с.

10. Розанов С. Общая экология. – С.Петербург, 2001. – 40 с.

Anot?cija

Dotaj? darb? p?t?ta autotransporta negat?v? ietekme uz cilv?ka

vesel?bu.

Izstud?jot teor?tisko literat?ru, darb? izcelti autotransporta

izrais?tie ?pa?i b?stamie faktori, un apskat?ts to iedarb?bas meh?nisms uz

cilv?ku.

Darba autors ir m??in?jis noteikt to cilv?ku psihoemocion?lo

reakciju, kuri dz?vo autoce?u tuvum?.

K? visiedarb?b?kie faktori izcelti: troksnis un izpl?des g?zu

toksisk?s vielas.

P?t?jums, kas tika veikts R?gas rajon? – Vecm?lgr?v?, p?tot faktoru

ietekmi uz Vecm?lgr?vja iedz?vot?jiem, apstiprin?ja darba hipot?zi: „Jo

tuv?k autoce?am dz?vo cilv?ks, jo vair?k vi?? tiek pak?auts

psihoemocion?lajam stresam un liel?ks ir risks cilv?kam saslimt ar da??da

veida slim?b?m”.

Annotation

The present work deals with negative influence of motor transport on

people's health.

As a result of theoretical literature investigation, some most

dangerous factors created by motor transport were revealed, as well as the

very mechanism of this harmful influence upon people.

The author has made an attempt to identify psycho emotional reaction

of the people, dwelling, directly, in the nearby area of highways, upon the

motor vehicles.

As an example of strong influential factors such phenomena as noise

and toxic substances of car fumes were taken.

The investigation was held on the dwellers of the Riga region

Vecmilgravis, which allowed us to confirm the offered hypothesis:” The

nearer the person lives to the highway, the more he is subjected to psycho

emotional stress and the risque of some certain diseases.

Аннотация

В данной работе рассмотрены вопросы негативного влияния автотранспорта

на здоровье человека.

В результате изучения теоретической литературы, в работе выявлены наиболее

опасные факторы, создаваемые автотранспортом, и рассмотрен механизм их

вредного воздействия на человека.

Автором предпринята попытка определить психоэмоциональную реакцию

людей, проживающих в непосредственной близости от дорог, на движение

автотранспорта.

В качестве сильнодействующих факторов взяты: шум и токсичные

вещества, отработанных газов.

Исследование, проводившееся на базе жителей района Риги –

Вецмилгравис, позволило подтвердить выдвинутую рабочую гипотезу: „Чем ближе

к дороге проживает человек, тем больше он подвержен психоэмоциональному

стрессу и риску возникновения ряда заболеваний.”

Pielikumi

1. pielikums.1.anketa. K? j?s ietekm? autotransports?

|№ |Trok??a ietekmes rad?t?ji |J? |N? |

|1.|Trauc? | | |

|2.|Trauc? las??anai | | |

|3.|Gr?ti run?t pa t?lruni | | |

|4.|Nav iesp?jms atv?rt logus | | |

|5.|Neietekm? fizisko st?vokli | | |

|6.|Kaitina | | |

|7.|Izraisa sap?u trauc?jumus | | |

2. pielikums. 2. anketa. Kadus prettrok??u pas?kumus j?s veicat?

|№ |Prettrok??u pas?kumi |Pas?kumus, kurus J?s |

| | |lietojiet (atz?m?t ar |

| | |krusti?u) |

|1.|Plastik?ta logi | |

|2.|Iestiklina lod?ijas | |

|3.|Neatver logus | |

|4.|Lieto prettrok??u aizb?z?us | |

|5.|Lieto nomierino?us l?dzek?us | |

|6.|St?da kokus | |

|7.|Citi | |

3. pielikums. Transporta kust?bas intensivit?te Vecm?lgr?v?

[pic]

* - Ielas ar intens?vu pl?smu

-----------------------

(5)

(4)

(3)

(2)

(1)

Slimn?ca

Meldru iela

Mel?das iela

Vec??u prospekts

1. l?nija

Vecm?lgr?vja iela

A/Dombrovska iela

Emmas iela

Skuju iela

Skuju iela

Kult?ras n. ZIEME?BL?ZMA

Kreime?u iela

Stiebru iela

RIMI

31 vsk.