Strahovanie zizni

Strahovanie zizni

Latvijas Universit?te

Ekonomikas un vad?bas fakult?te

Finansu instit?ts

Kursa darbs

studiju kurs?: Apdro?in??ana

Dz?v?bas apdro?in??anas raksturojums.

R?ga 2000

Saturs

Ievads

1. Dz?v?bas apdro?in??anas apraksts

2. Dz?v?bas apdro?in??anas veidi

1. Jaukt? dz?v?bas apdro?in??ana

1. Apdro?in??anas nodro?in?juma apm?rs apdro?in?tas personas n?ves gad?jum?

2. B?rnu apdro?in??ana laul?bai

3. Rentes (annuit?tes ) apdro?in??ana

2.3.1. Rentes apdro?in??anas noteikumi

4. Pensijas apdro?in??ana

3. LATVA un RIGAS FENIKSS apdro?in??anas sabiedr?bu dz?v?bas apdro?in??anas

piedav?jumi

1. Apdro?in??anas sabiedr?bas LATVA uzkr?jo?? dz?v?bas apdro?in??ana

1. Dz?ves apdro?in??ana b?rnu izgl?t?bai . Uzkr?jo?? programma “5+5”

2. Uzkr?jo?? dz?ves programma “Klasika “

3. Uzkr?jo?? dz?ves programma “M?r?a ieguld?jums “

4. Programma “Garants”

5. Par darba dev?ja l?dzek?iem

2. Apdro?in??anas sabiedr?bas R?GAS FENIKSS dz?v?bas apdro?in??ana

1. Dz?v?bas apdro?in??ana ar kapit?la uzkr??anu

2. Dz?v?bas riska apdro?in??ana

3. “Saist?to dz?v?bu” apdro?in??ana

Secin?jumi un priek?likumi

Izmantotas literat?ras saraksts

Ievads

Ar 1998.gada 1.septembri valst? st?jies sp?k? Latvijas Republikas

likums “Par apdro?in??anas l?gumu” un “Apdro?in??anas sabiedr?bu un to

uzraudz?bas likums”. Min?tie likumi un saska?? ar ?iem likumiem pie?emti

Ministru kabineta noteikumi sekm?s apdro?in??anas tirgus t?l?ku att?st?bu

un sak?rto?anu, k? ar? preciz?s apdro?in??anas sabiedr?bu un

apdro?in??anas ??m?ju savstarp?j?s attiec?bas. Apdro?in??anas bizness

atkar?gs no sabiedr?bas maks?tsp?jas l?me?a un no uztic??an?s

apdro?in??anas sabiedr?b?m. Atsevi??u firmu neveiksm?g? finansi?l?

darb?ba , negat?vi iespaidoja apdro?in??anas sf?ras att?st?bu. Un tom?r,

apdro?in??anas biznesam ir liela loma Latvijas tirgus ekonomik? un tas

att?st?s ?oti strauji. Apdro?in??anas pr?miju apm?rs ir audzis, k? ar?

audzis ir nosl?gto l?gumu skaits. L?dz ?im apdro?in??anas firm?m Latvij?

bija sam?r? neizdev?gs bizness, cilv?ks vair?k nodarboj?s ar ikdieni??iem

eksistences jaut?jumiem un t? ?pa?i nedom?ja, ka ar vi?u kas slikts

var?tu notikt. Akt?vaj? dz?ves posm? m?s katrs esam pieradis pie noteikta

ien?kuma un komforta l?me?a. Nenoliedzami, to v?lamies saglab?t p?c

iesp?jas ilg?k lai b?tu dro?iem par savu n?kotni. Dz?v?bas apdro?in??ana

var ?aut ilgtermi?? izveidot finansu l?dzek?u uzkr?jumu un ?aus ar? p?c

akt?v? dz?ves perioda saglab?t ierast?s dz?ves kvalit?tes l?meni.

Apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu kl?sts aug no gada uz

gadu un klientiem tiek pied?v?tas visda??d?k?s iesp?jas, visda??d?kaj?s

jom?s.

Kursa darba m?r?is ir izp?t?t, k?das dz?v?bas apdro?in??anas iesp?jas

sabiedr?bai pied?v? apdro?in??anas tirgus, un k?da var b?t dz?v?bas

apdro?in??anas noz?me cilv?ka dz?v?.

Lai sasniegtu izvirz?to m?r?i, autors ir izvirz?jis sekojo?us

uzdevumus:

1) Pamatojoties uz pieejamo literat?ru izp?t?t dz?v?bas apdro?in??anas

noz?mi;

2) Izp?t?t da?u apdro?in??anas sabiedr?bu Latvij? pied?v?t?s dz?v?bas

apdro?in??anas iesp?jas gan juridisk?m, gan fizisk?m person?m;

3) Izstr?d?t secin?jumus un priek?likumus.

1. Dz?v?bas apdro?in??anas apraksts .

Br?vpr?t?g? dz?v?bas apdro?in??ana balst?s uz abu pu?u br?vpr?t?go

piekr??anu. Apdro?in??anas sabiedr?ba izstr?d? apdro?in??anas noteikumus

un nosac?jumus, kuri tiek pied?v?ti apdro?in??anas ??m?jam : tiek

ieviesti atbilsto?i ierobe?ojumi un iz??mumi apdro?in??anas l?gumu

nosl?g?anai ; apdro?in??anas termi?i tiek stingri noteikti ;

apdro?in??ana s?kas p?c apdro?in??anas pr?mijas samaksas ; apdro?in??anas

summu un naudas summas sa?em?anas nosac?jumus noteic nosl?dzot l?gumu

ar abu pu?u vieno?anos .

Tradicion?li , dz?v?bas apdro?in??ana ir saist?ta ar s?kojo?iem riskiem

:

- apdro?in??anas ??m?ja (apdro?in?ta )n?ves gad?jums;

- pagaidu un past?v?gs darba sp?jas zaud?jums ;

- darb?bas beig?ana , iz?jot (vecuma) pensij? ;

- apdro?in??anas ??m?ja nodz?vo?ana l?dz apdro?in??anas l?guma termi?a

beig?m vai l?dz notektajam l?guma vecumam .

?o risku iesp?jam?ba dz?v? veicina atbilsto?o apdro?in??anas veidu

att?st?bu . Piem?ram , tiek veikti sekojo?i apdro?in??anas veidi :

- jaukta dz?v?bas apdro?in??ana- visizplat?ts apdro?in??anas veids, tap?c

, ka pie nodz?vo?anas l?dz apdro?in??anas l?guma termi?a beig?m riskam

var pievienot ar? citus riskus , saist?tus ar dz?v?bu , vesel?bu ,

apdro?in??anas ??m?ja darba sp?ju ;

- b?rnu apdro?in??ana – pal?dz nodro?in?t b?rna inter?ses ( apdro?in?tas

personas) , kam par labu tiek nosl?gts apdro?in??anas l?gums ,

apdro?in??anas ??m?ja n?ves gad?jum? ;

- pensiju apdro?in??ana – tiek veikta pusm??as vecuma person?m , lai

nodro?in?t vi?us ar papildien?kumiem , vi?iem iz?jot pensij? .

- ren?u apdro?in??ana - tiek veikta papildienakumu sa?em?anai noteikt?jos

termi?os vai pozhiznenno , ar rentes izmaksu uz uzkr?to summu ;

- apdro?in??ana n?ves gad?jumam – garant? noteiktas summas izmaksu

apdro?in??anas ??m?ja n?ves gad?jum? ;

2. Dz?v?bas apdro?in??anas veidi .

2.1. Jaukt? dz?v?bas apdro?in??ana

Jaukt? dz?v?bas apdro?in??ana ir viens no personas apdro?in??anas

pamatveidiem . Individu?l? dz?v?bas apdro?in??ana nodro?ina pilso?u

mantiskas intereses apdro?in??anas aizst?v??ana apdro?in??anas gad?jumam

iest?joties . Apdro?in??anas l?gumi tiek sl?gti ar deesposobnimi fizisk?m

person?m .Tom?r , apdro?in??anas sabiedr?bai ir ties?bas ieviest

ierobe?ojumus ,piem. , inval?diem , k? ar? ieviest vecuma robe?as,

piem., apdro?in?tais nevar b?t jaun?ks par 16 un vec?ks par 70 gadiem

.Tada veida ierobe?ojumi ?auj iev?rojami samazin?t n?ves gad?juma riska

pak?pi , tas noz?me , samazin?t apdro?in??anas pr?mijas apjomu .Tom?r var

b?t pie?auti iz??mumi . ??j? gad?jum? l?gums tiek sl?gts ar ?pa?iem

nosac?jumiem ar palielin?tiem ( sal?dzinajum? ar sp?k? eso?iem )

tar?fiem .Bez individu?las pielieto ar? kolekt?vu dz?ves apdro?in??anu

.Kolekt?vas dz?v?bas apdro?in??anas l?gums tiek sl?gts ar juridisk?m

person?m ( ar uz??mumiem , iest?d?m , sabiedr?b?m utt.) par labu

kolekt?va darbiniekiem , kuri ir apdro?in?tie .Kad nosl?dz kolekt?vas

dz?v?bas apdro?in??anas l?gumu , ar? t?da gad?jum? tiek ieviesti vecuma

un apdro?inato personu kategoriju ierobe?ojumi . Apdro?in??anas

sabiedr?ba ?em v?r? , k?das profesijas darbinieki b?s apdro?in?ti , vi?u

darba apst?k?us , vecuma ierobe?ojumus pa apdro?in?to personu grup?m

utt. T?da veida inform?cija ?auj apdro?in??anas sabiedr?bai nov?rt?t

faktisku riska pak?pi un noteikt apdro?in??anas pr?mijas lielumu

.Kolekt?vas dz?v?bas apdro?in??anas ?patn?ba ir t?da , ka pr?mijas

lielums var b?t noteikts vid?jais visiem darbiniekiem vai ar? pa

ats?vi???m darbinieku grup?m .

Lai nosl?gtu jaukt?s dz?v?bas apdro?in??anas l?gumu apdro?in??anas

??m?js

( fiziska vai juridiska persona ) aizpilda iesniegumu , kur? tiek

nor?d?ta visa nepiecie?am? inform?cija , kas ?auj noteikt

apdro?in??anas pr?mijas lielumu un apdro?in??anas ??m?jam piem?rotus

apdro?in??anas noteikumus . Apdro?in??anas ??m?js ir atbild?gs par

iesniegtas inform?cijas paties?bu .

L?gums var b?t sl?gts ar? p?c apdro?in??anas ??m?ja mutiska

iesnieguma . T?da gad?jum? inform?cija , kas tiek nor?d?ta polis? (

l?gum?) tiek uzskat?ta par patiesu , t?p?c ka apdro?in??anas ??m?js ,

parakstot polisi ar? ir atbild?gs par ?o inform?ciju . Nosl?dzot

l?gumu par kolektivas dz?v?bas apdro?in??anu apdro?in??anas ??m?jam

j?iesniedz ne tikai iesniegumu , bet ar? apdro?in?to personu sarakstus

, kur tiek nor?d?ti uzv?rdi , v?rdi , vecums utt. Iesniegums , k? ar?

augst?k min?ti dokumenti , parasti tiek uzskat?ti par nepiecie?amu

l?guma da?u .

Apdro?in??anas sabiedr?ba var piepras?t ar? citus dokumentus , piem .,

medicinas izmekl??anas rezult?tus vai anketes par vesel?bas stavok?i .

Individu?las dz?v?bas apdro?in??anas gad?jum? apdro?in??anas ??m?js un

apdro?in?tais parasti ir viena un t? pati persona . B?rnu apdro?in??anas

gad?jum? apdro?in?tais ir b?rns , bet apdro?in??anas ??m?js - parasti

ir vec?ki vai b?rna radinieki . Kad tiek nosl?gts l?gums, apdro?in?t?jam

j?paskaidro apdro?in??anas ??m?jam , k?di gad?jumi ir un k?di nav

apdro?in??anas gad?jumi . Piem?ram , par apdro?in??anas gad?jumu ar

liguma noteik?anu var b?t pie??mti ne tikai n?ves vai nelaimes gad?jums

vai apdro?in??anas ??m?ja slim?ba apdro?in??anas l?gum? noteiktaj?

termi?a laik? , bet ar? apdro?in??anas ??m?ja ( apdro?in?ta ) n?ves

gad?jums gada laik? p?c apdro?in??anas termi?a beigam, ja n?ves c?lonis

bija nelaimes gad?jums ( slim?ba ) , kas bija noticis apdro?in??anas

termi?a period? .

Bez tam , apdro?in?t?jam ir skaidri j?noteikt apst?k?u saraksts , pie

kuriem notiku?ais gad?jums neizrais?s ar sevi apdro?in??anas

nodro?in?juma izmaksu .

Pie t?diem apst?k?iem parasti attiecas :

- apdro?in?tas personas n?ve , kas bija izrais?ta izdarot vi?am noziegumu ;

- apdro?in?tas personas n?ve , kas iest?jas vadot automa??nu alkogolisk? ,

narkotisk? vai toksisk? noreibuma st?vokl?, k? ar? vad?bu nodo?ana

citai personai , kura ir analo?isk? st?vok?? ;

- apdro?in?tas personas n?ve , kas ir pa?n?v?bas me?in?juma rezult?ts .

Apdro?in??anas sabiedr?ba var papildin?t ?o sarakstu p?c sava uzsk?ta

un to j?nor?da apdro?in??anas l?gum? .

Nosl?dzot dz?v?bas apdro?in??anas l?gumu apdro?in?t?js un

apdro?in??anas ??m?js noteic apdro?in??anas summas lielumu p?c

savstarp?jas vieno?anos . Apdro?in?t?js noteic minim?lu apdro?in??anas

summu , zem?k par to l?gums vairs nevar b?t sl?gts; pr?t?ja gad?jum? ,

apdro?in??anas sabiedr?bas izdevumi , veicot un apkalpojot ?o l?gumu, b?s

daudz liel?ki nek? to var pie?aut .

Apdro?in??anas summa parasti tiek noteikta vien?da visiem riskiem , bet

var ar? at??irties . Apdro?in??anas termi?u noteic ar abu pu?u

vieno?anos , bet tas nevar but maz?ks par 1 gadu .

Apdro?in??anas pr?mija , kas j?maksa apdro?in??anas ??m?js , tiek

apr??in?ta uz tar?fu likmes pamata , kur tiek ?emti v?r? apdro?in??anas

??m?ja

( apdro?in?ta ) vecums , apdro?in??anas termi?? un iemaksu bie?ums .

Iemaksu bie?ums tiek noteikts p?c apdro?in??anas ??m?ja v?l??an?s :

vienlaikus vai k?tru m?nesi, ceturksni , pusgadu , gadu ; ( ar

p?rskat?jumiem vai skaidr? naud? ) .

Kad tiek apr??in?ts apdro?in??anas summas lielums apdro?in??anai “ uz

nodz?vo?anu“ l?dz apdro?in??anas termi?a beig?m , tad apdro?in?t?js

noteic ien?kuma normu iemaks?t?m apdro?in??anas pr?mij?m . Tas noz?me ,

ka apdro?in??anas summa var iev?rojami p?rsniegt iemaksu summu , t?p?c

ka apdro?in?t?jam j?invest? sa??mtas no apdro?in??anas ??m?jiem

l?dzek?us v?rtspap?ros , nekust?m? ?pa?um? val?tas v?rt?b?s utt ., un

t?d?j?di palielin?t apdro?in??anas rezerves lielumu un atbilsto?u

ien?kuma da?u .

Dz?v?bas apdro?in??anas tarifa likmes noteic?ji ir aktu?ri . Latvijas

apdro?in??anas sabiedr?b?s ar? str?d? aktu?ri , kuri seko tirgus

situ?cij?m un cenu izmai??m .

Apdro?in??anas termi?a laik? l?gums var b?t p?rtraukts apdro?in??anas

??m?ja (apdro?in?ta ) n?ves gad?jum? , apdro?in??anas nodro?in?juma

izmaksas gad?jum? apdro?in??anas summas apm?r? , k? ar? p?c

apdro?in??anas ??m?ja vai apdro?in?t?ja iniciat?vas .

Apdro?in??anas l?guma p?rtrauk?ana ( lai gan apdro?in??anas gadijums

nav noticis) p?c apdro?in?t?ja iniciat?vas var notikt , piem., ja ir

zaud?ta uztic?ba pret apdro?in??anas ??m?ju , kad sniedzama inform?cija

modina nopietnas ba?as vai neuztic?bu . ??j? gad?jum? apdro?in??anas

??m?js sa?ems apdro?in??anas rezerves summu , kas bija izveidota ar m?r?i

apdro?in?t?jam izpild?t pien?kumu izdar?t apdro?in??anas izmaksu

apdro?in??anas l?gum? noteiktas summas apm?r? .

Gad?jum? , kad l?gums ir p?rtraukts p?c apdro?in?t?ja iniciat?vas ,

t?pec ka apdro?in??anas ??m?js ir p?rk?pis apdro?in??anas l?guma

pras?bas , tad no apr??in?tas izmaksu summas tiek at??mta sodas nauda

, ja t?da forma tiek pie??mta l?gum? .

Apdro?in??anas l?guma p?rtrauk?anai p?c apdro?in??anas ??m?ja

iniciat?vas var b?t da??di iem?sli ( objekt?v? vai subjekt?v? rakstura ).

??j? gad?jum? apdro?in?t?js parasti izmaksa izmaksas summu apdro?in??anas

??m?jam .

Vienlaikus ir iesp?ja , ka viens no ilgtermi?a dz?v?bas apdro?in??anas

l?guma “uz nodz?vo?anu “ noteikumiem b?s t?ds , ka ir noteikts periods ,

kur? laik? apdro?in??anas ??m?js nevar piepras?t l?dztermi?a l?guma

p?rtrauk?anu , ja apdro?in?t?js izpilda visus apdro?in??anas l?guma

noteikumus .

Ja iest?jas apdro?in??anas gad?jums izmaksas tiek veiktas t?da k?rt?b?

un apm?r? , k?das atbilst pie?emtajiem apdro?in??anas riskiem .Piem .,

pie apdro?inatas personas nodz?vo?anas l?dz apdro?in??anas termi?a

beig?m , apdro?in?t?js izmaksa apdro?in??anas summu , kura ir nor?d?ta

apdro?in??anas polis? .

2.1.1. Apdro?in??anas nodro?in?juma apm?rs apdro?in?tas personas n?ves

gad?jum? .

Apdro?in??anas nodro?in?juma apm?rs apdro?in?tas personas n?ves

gad?jum? var but atkar?gs no n?ves c?lo?a un no apdro?in??anas tar?fu

apr??in??anas vari?nta , piem . :

Ja n?ve iest?jas sl?m?bas rezult?t? , tiek izmaks?ta apdro?in??anas

summa , nor?d?ta l?gum? un ar? iemaks?ta summa ar ien?kuma normas

iev?ro?anu . Tas ir saist?ts ar to , ka uz n?ves risku noteikts

patst?v?gs tar?fs , bet uz “ nenotiku?o “ nodz?vo?anas risku tiek

veikta iemaksu atdo?ana ;

Ja n?ve iest?jas nelaimes gad?juma rezult?t? , izmaksot apdro?in??anas

summu tiek ?emti v?r? agr?k veiktas apdro?in??anas izmaksas , saist?tas

ar traum?m , t? k? tar?f? nelaimes gad?jumu apdro?in??anai iek?auts ar?

naves risks nelaimes gad?juma rezult?t? ;

Ja n?ve iest?jas neapdro?in??anas gad?juma rezult?t? , tad labumg?v?jam

( mantiniekam ) tiek atdotas apdro?in??anas iemaksas ar atbilsto?iem

ien?kuma normas da??m .

2.2 . B?rnu apdro?in??ana laul?bai .

B?rnu apdro?in??ana laul?bai ir viens no dz?v?bas apdro?in??anas

veidiem .

Neskatoties uz to , ka apdro?in??ana laul?bai attiecas uz dz?v?bas

apdro?in??anu, tas noteikumi at???r?s no tradicion?laj?m jauktas

dz?v?bas apdro?in??anas un b?rnu apdro?in??anas .

Pirm? ?patn?ba ir t?da , ka ir garant?ta apdro?in??anas nodro?in?juma

izmaksa apdro?in?tai personai laul?bai , ar? t?da gad?juma , ja

apdro?in??anas l?guma termi?a period? apdro?in??anas iemaksas b?s

p?rtrauktas saist?b? ar apdro?in??anas ??m?ja n?vi . T?p?c , ??j?

apdro?in??anas veid? visieinteres?ti ir vecm?tes un vect?vi , kurus

?pa?i apmierina apdro?in??anas nodro?in?juma izmaksa mazmeitai vai

mazd?lam iest?joties laul?b? , ar? tad , ja apdro?in??anas ??m?js

nenodz?vos l?dz apdro?in??anas termi?a beig?m un neiemaks?s visas

l?gum? paredz?tas iemaksas piln? apm?r? .

Apdro?in??anai laul?bai ir v?l viena ?patn?ba . Apdro?in??anas

nodro?in??ana tiek izmaks?ta apdro?in?tai personai p?c apdro?in??anas

termi?a beig?m , iest?joties re?istr?t? laul?b? .Apdro?in?t?ja atbild?ba

beidzas ar b?rna pilngad?bas sasnieg?anu , bet izmaksa tiek veikta tikai

p?c noteikta laika perioda .No apdro?in??anas l?guma termi?a beig?m un

l?dz apdro?in??anas nodro?inajuma izmaksas momentam ,iestajoties

apdro?in?tai personai laul?b? ( vai sasniedzot tai 21 gada vecumu ),

l?gums darbojas piln? apm?r? attiec?b? uz citiem riskiem , kuri ir

iek?auti apdro?in?t?ja atbild?bas sarakst? . Bez t?m , par nor?d?to

uzgaides periodu ,izmaksas apdro?in??anas summas apm?rs palielin?s uz

papildu procentu ien?kumu , kas ir ??mts v?r? tar?fu likmes struktur? .

T? pat , k? jauktas dz?v?bas un b?rnu apdro?in??anas gad?jum? ,

apdro?in??anas l?gum? laul?bai var b?t paredz?ta apdro?in??anas izmaksa

, ja notiek apdro?in?tas personas vesel?bas zaud?jums nelaimes gad?juma

rezult?t?.

Apdro?in?t?ji ir b?rna vec?ki , vecvec?ki , radinieki vecum? no 18

l?dz 80 gadiem , kuri nosl?dza l?gumu b?rnu lab? (apdro?in?tie). B?rni

var b?t apdro?in?ti no dzim?anas br??a, bet ne vair?k , k? uz termi?u ,

kad tie sasniegs 18 gadu vecumu uz apdro?in??anas l?guma termi?a beigas

momentu .

Viena b?rna lab? var but sl?gti vair?ki apdro?in??anas l?gumi . L?gumus

nesliedz ar I grupas inval?diem .

Par apdro?in??anas gad?jumiem p?c l?guma tiek uzskat?ti : apdro?in?ta

b?rna nodz?vo?ana l?dz apdro?in??anas termi?a beig?m un noteikta

notikuma iest??anos ( re?istr?ta laul?ba vai 21 gada vecuma sasnieg?ana

).

Ar noteikta notikuma iest??anos tiek izmaks?ta apdro?in??anas summa ,

kas paredz?ta l?kum? . Apdro?in??anas ??m?ji un apdro?in?tie p?c l?guma –

ir da??di cilv?ki , t?p?c tiek paredz?tas ar? da??das apdro?in??anas

izmaksas apdro?in?ta vai apdro?in??anas ??m?ja n?ves gad?jum? .

Visbie??k apdro?in??anas ??m?ja n?ves gad?jum? apdro?in??anas l?guma

darb?bas period? apdro?in??anas l?gums turpina darboties bez tal?k?m

iemaks?m un ?auj apdro?in?tai personai sa?emt pilnu apdro?in??anas summu

iest?joties laul?b? . Bet ja apdro?in??anas ??m?ja n?ve notika

noteiktaj? l?guma darb?bas laika period? , piem ., pirm?jos 6 m?ne?os p?c

onkolo?iskas, sirdsvad?bu slim?bas vai saist?b? ar automa??nas vad??anu

alkogolisk? , narkotisk? vai toksisk? noreibuma st?vokl? , apdro?in?tai

personai tiek izmaks?ta da?a no apdro?in??anas iemaks?m .

Apdro?in?tas personas n?ves gad?jum? apdro?in??anas l?guma darb?bas

laik? , apdro?in??anas l?gums tiek p?rtraukts un apdro?in??anas ??m?jam

tiek atdotas visas iemaksas .

P?c apdro?in??anas l?guma laul?bai noteikumiem par apdro?in??anas

gad?jumiem var b?t pie?emti notikumi , kas tiek saist?ti ar apdro?in?tas

personas vesel?bas zaud??anu , un t?da gad?jum? tiek paredz?ta

apdro?in??anas nodro?in?juma izmaksa da??d?s form?s pie pagaidu

darbasp?jas zaud?juma : pabalsti , apr??in?ti saist?b? ar darbasp?jas

zaud?juma pak?pi vai ikdienas pabalsti procentos no apdro?in??anas summas

par k?tru ?rst??anas dienu .

Apdro?in??anas summas apm?rs p?c l?guma parasti noteikts p?c abu pu?u

vieno?anos. Apdro?in??anas pr?mijas apm?rs, kuru j?izmaksa , ir atkar?gs

no apdro?in??anas ??m?ja un apdro?in?tas personas vecuma , apdro?in??anas

summas , apdro?in??anas termi?a un citiem l?guma noteikumiem .

Apdro?in??anas pr?mija apdro?in??an? laul?bai , t? pat k? dz?v?bas

apdro?in??an? ,var b?t iemaks?ta skaidr? naud? , ar p?rskait?jumiem ,

vienlaikus , ikgadu , k?tru ceturksni , k?tru m?nesi un citos termi?os ,

kas tiek paredz?ti apdro?in??anas l?gum? .

Ja netiek iemaks?tas k?rt?jas apdro?in??anas iemaksas apdro?in??anas

l?guma darb?ba tiek p?rtraukta . L?gums var b?t atjaunots gada laik? p?c

ta p?rtrauk?anas , ja tiek samaks?tas iepriek??jas iemaksas un iemaksa

par n?ko?u iemaksas periodu vienlaikus.

Iemaksu apm?rs apdro?in??anas l?guma darb?bas laik? var main?ties

vienlaikus ar apdro?in??anas summas izmai??m .

Apdro?ina?an? laul?bai apdro?in??anas termi?? tiek noteikts , k?

starp?ba starp 18 gadiem un b?rna vecumu apdro?in??anas l?gumu sl?g?anas

moment? . ??j? gad?jum? b?rna vecums tiek apa?ots l?dz pilniem gadiem .

Apdro?in??an? laul?bai j?at??ir apdro?in??anas termi?u un uzgaides

periodu , kas s?kas p?c apdro?in??anas termi?a beig?m un beidzas ar

apdro?in?tas personas iest??anos re?istr?t? laul?b? vai nodz?vo?anu

lidz 21 gadam .

Apdro?in??anas nodro?in?jumu p?c apdro?in??anas l?guma sa?ems

apdro?in?tais .

Noteikt?jos gad?jumos ties?bas uz nodrosinajuma sa?em?anu ir

apdro?in??anas ??m?jam . Apdro?in?tais sa?em ar? apdro?in??anas izmaksas

saist?b? ar vesel?bas zaud?jumu , ja tas paredz?ts l?guma noteikumos ,

un izmaksu summas p?c l?guma .

Apdro?in?ta n?ves gad?jum? apdro?in??anas summas tiek izmaks?tas

apdro?in??anas ??m?jam vai apdro?in?ta mantiniekiem , k? noteikts

apdro?in??anas ligum? . Lai sa??mtu apdro?in??anas nodro?in?jumu

apdro?in??anas sabiedr?b? j?iesniedz dokumentus , kas apstiprina

apdro?in??anas l?guma nosl?g?anas faktu , iemaksu samaks??anu ,

apdro?in??anas gad?juma esam?bu un to , ka personai ir ties?bas sa?emt

apdro?in??anas nodro?in?jumu .

2. 3. Rentes (annuit?tes ) apdro?in??ana .

Annuit?tes apdro?in??ana , rentes vai pensijas apdro?in??ana – dz?v?bas

apdro?in??anas veidi , kas ir saistiti ar apdro?in?t?ja saist?b?m

izmaks?t apdro?in??anas nodro?in?jumu apdro?in??anas ??m?ja vai

apdro?in?ta nodz?vo?anas gad?jum? l?dz vecumam ( termi?am) , kas ir

paredz?ts apdro?in??anas ligum? .

Parastaj? dz?v?bas apdro?in??anas l?gum? uz apdro?in?ta “nodz?vo?anu “

, apdro?in?t?ja saist?bas s?kas apdro?in??anas termi?a beig?s paredz

vienlaiku apdro?in??anas izmaksu apdro?in??anas summas apm?r? , kas

nor?d?ta apdro?in??anas l?gum? .

Apdro?in??anas ??m?ja n?ves gad?jum? ,vi?a mantiniekiem b?s izmaks?ta

summa iemaksu rez?rves apm?r? ( p?c l?guma ), kura , k? parasti , ir

palielin?ta par ien?kuma normu , kas ir paredz?ta apr??inot

Страницы: 1, 2